LKOK nr.3/640

Blaus, Eduards

Kareivis 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā.


* 1887. g. 22. maijā Taurupes pagastā.

+ Pēc nepārbaudītām ziņām nošauts 1941. g. 22. jūnijā Rīgā.

[]

Apbalvots par 1919. g. 3. aprīļa cīņām pie Jaunlaicenes skolas.

1919. g. 6. jūnijā paaugstināts par leitnantu.

Bija apcietināts Rīgā 1941. g. 25. februārī.

BLAUS EDUARDS Jāņa dēls
1. (4.) Valmieras kājn. pulka kareivis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1887. g. 21. jūn. Taurupes pag. Purgaiļos lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies Rīgas Aleksandra ģimnāzijā, pēc tam beidzis Maskavas Lazareva austrumu valodu institūtu.

Gadu dienējis Kauņas cietokšņa artilērija. 1913. g. iestājies Maskavas-Kazaņas dzelzceļa dienestā Alatiras pilsēta. Tur arī aizvadījis 1. pasaules kara gadus. Latvijā atgriezies 1918. g. beigās.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 23. febr. Valkā, kur ieradies kopā ar brāļiem pēc kaujas ar lieliniekiem pie tēva mājām; ieskaitīts Valmieras kājn. pulkā. Piedalījies Ziemeļvidzemes atbrīvošanā. Iecelts par Smiltenes komandantu, paaugst. par leitnantu.

1919. g. 3. apr. kaujā pie Jaunlaicenes skolas B. brīvprātīgi pieteicās atjaunot lielinieku sagrautos sakarus starp rotām un zem tiešas apšaudes to paveica, tā nodrošinādams mūsu panākumus šajā kaujā.

Atvaļināts 1919. g. 22. jūl. Pēc tam pusotru gadu Latvijas dzelzceļa 3. ekspluatācijas nodaļas priekšnieks Vecgulbenē. No 1927. g. studējis jurisprudenci LU. (Apbalv. arī 3 viņa brāļi: LKONr. 641, 566, 495.)

Padomju okupācijas gadā darbu vadītājs dažādos celtniecības uzņēmumos Rīgā. 1941. g. 25. febr. apcietināts. 1941. g. 28. apr. notiesāts uz 10 gadiem labošanas darbu nometnēs (KPFSR KK 58-8). Par turpmāko likteni ziņu nav (iespējams, ka kopā ar brāli Jāni nošauts 1941. g. 22. jūn.).