LKOK nr.3/1623

Plan-Dubrovskis, Eduards

Kapteinis Atsevišķā Kurzemes eskadronā.


* 1890. g. 21. janvārī Daugavpils apriņķī.

+ 1942. g. 27. martā Astrahaņas cietumā.

[]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 20. jūnijā pie Straupes.

Bijis aktīvs "leģionāru" kustības loceklis. Sakarā ar šīs kustības atzīšanu par pretvalstisku apcietināts un 1933. g. 26. oktobrī izraidīts no Latvijas. Pēc izraidīšanas dzīvoja Lietuvā. Pēc PSRS okupācijas 1940. gadā atgriezās Latvijā.

1940.g. 28. novembrī NKVD apcietināts. Notiesāts uz 10 gadiem un izsūtīts.

PLANS-DUBROVSKIS EDUARDS Jāzepa dēls
Kalpaka bataljona atsevišķās jātnieku rotas rotmistrs.

Ordenis piešķirts 1923. gadā

Dzimis 1890. g. 21. janv. Daugavpils apr. Dubrovas muižā.

1910. g. brīvprātīgi iestājies 1. Sumu huzāru pulkā. 1911-1913. g. mācījies Tveras karaskolā, paaugst. par kornetu un iedalīts 1. leibdragūnu Maskavas Ķeizara Pētera Lielā pulkā. Frontē no 1914. g. 1. aug., 25. aug. ievainots. Okt. paaugst. par poručiku. 1915. g. janv. iecelts par eskadrona komandieri. 1916. g. maijā paaugst. par štāba rotmistru. 11. martā otrreiz ievainots, pēc izveseļošanās nov. atzīts par nederīgu ierindas dienestam. 1916. g. dec. - 1917. g. jūn. Administratīvās daļas priekšnieka palīgs Ārējās izlūkošanas birojā. No 1917. g. jūl. dienējis grāfa Platova 4. Donas kazaku pulkā līdz tā sakāvei cīņās pret lieliniekiem. Pēc tam līdz 1918. g. okt. darbojies baltgvardu organizācijās Petrogradas apkaimē, tad iestājies ģenerāla Vandama Ziemeļarmijā. Pēc armijas sakaušanas pie Pleskavas ieradies Latvijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. dec., dziļās izlūkošanas instruktors Galvenajā štābā. No 1919. g. febr. Kalpaka bataljona jātnieku nodaļā, martā iecelts par 1. Kurzemes atsevišķā eskadrona komandieri, piedalījies visās kaujās Kurzemē. Maijā nosūtīts Ziemeļlatvijas brigādes rīcībā. Vidzemē cīnījies pret landesvēru. Jūn.-jūl. pēc paša iniciatīvas Kurzemē organizējis partizānu nodaļas, terorizējis ienaidnieku un aģitējis krievu daļas nekarot pret Latviju. Piedalījies visās kaujās pret bermontiešiem Lejaskurzemē kā "Rotmistra Dubrovska partizānu nodaļas" komandieris. 1919. g. 21. nov. vadījis Saldus ieņemšanu.

1919. g. 20. jūn. P.-D., nosūtīts ar eskadronu uzbrukumā Straupei un būdams tālu no galvenajiem spēkiem, neatlaidīgā un nesaudzīgā cīņā ar skaitliskā un tehniskā ziņā pārāku ienaidnieku, vairākkārt pierādīdams personisko drosmi, atsita visus ienaidnieka uzbrukumus un cīnījās līdz galveno spēku pienākšanai, tā glābjot mūsu pārējās daļas no sakāves un veicinot galīgo uzvaru.

Atvaļināts 1920. g. 10. apr. Piešķirta jaunsaimn. Jaunauces Mācītājmuižā, ko pārdevis, un apbūves gabals Saldū. 30. gados aktīvs "leģionāru" kustības dalībnieks. Kad šī kustība atzīta par pretvalstisku, arestēts un 1933. g. 26. okt. izraidīts no valsts. Izceļojis uz Lietuvu.

1940. g. atgriezies Latvijā, tulks Centrālajā arodbiedrību padomē.

1940. g. 28. nov. apcietināts, 1941. g. dec. notiesāts uz 10 gadiem ieslodzījuma labošanas darbu nometnēs. Miris 1942. g. 27. martā Astrahaņas cietumā.