L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA STATŪTI

I. Vispārējie noteikumi.

1. Lāčplēša Kara ordenis dibināts 1919. g. 11. novembrī -Latvijas atbrīvošanas slavenākajā un grūtākajā cīņas dienā. Šī ordeņa devīze: "Par Latviju".

2. Lāčplēša ordeņa dibināšanas dienu svin visās karaspēka daļās.

3. Lāčplēša ordenim ir 3 šķiras:

  • I šķira - viena plata lente pār plecu ar trim sarkanām un četrām sudraba vienāda platuma strīpām; krusts nēsājams kreisajā pusē pie lentes sasējuma; zvaigzne nēsājama kreisā pusē.
  • II šķira - tāds pats krusts kā I šķiras, tikai mazāks; lente šaurāka; krusts nēsājams pie lentes kaklā.
  • III šķira - tāds pats krusts, vēl mazāks, nēsājams pie krūtīm kreisajā pusē.

4. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru skaits nav noteikts vai ierobežots.

5. Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera godu var piešķirt visiem Latvijas armijas un bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, neievērojot ieņemamo stāvokli, bet skatoties tikai uz viņu nopelniem. Tāpat arī ārzemniekiem ar viņu augstākās izpildu varas piekrišanu.

6. Ar Lāčplēša Kara ordeņa nozīmes II šķiru var apbalvot tikai tos, kuri jau ir ordeņa III šķiras kavalieri, un ar I šķiras nozīmi tikai tos, kuri jau ir ordeņa III un II šķiras kavalieri. Šis noteikums neattiecas uz ārzemniekiem.

7. Lāčplēša zemākās šķiras Kara ordeņa nozīmi nēsā arī pēc apbalvošanas ar šī ordeņa augstākām šķirām.

8. Lāčplēša Kara ordeņa nozīmju piešķiršana par izcilus kaujas nopelniem piekrīt sevišķai ordeņa domei, kura sastāv: a) no Valsts prezidenta kā domes priekšsēdētāja: b) no septiņiem Saeimas sava vidus ievēlētiem priekšstāvjiem; c) no septiņiem augstākās Lāčplēša Kara ordeņa šķiras kavalieriem, kurus ievēl ordeņa dome ar divi trešdaļām balsu vairākumu.

Pirmos septiņus kavalierus ieceļ Ministru kabinets saziņā ar virspavēlniecību. Ja kāds no šiem septiņiem, kā arī turpmāk ievēlētiem karavīriem izstājas no domes sastāva, tad viņa vietā ordeņa dome ievēl citu saskaņā ar c punktu.

Ordeņa domes sasaukšana, skatoties pēc vajadzības, piekrīt domes priekšsēdētājam. Priekšsēdētāja biedru un sekretāru dome ievēl no sava vidus uz 3 gadiem.

Piezīme. Par domes locekļiem nevar būt personas, kuras atrodas zem izmeklēšanas vai tiesas par noziegumiem, par kuriem paredzēts cietums vai bargāks sods; tāpat arī personas, kam piespriests cietuma vai bargāks sods, kaut ari viņas pēc taisītā sprieduma no soda atsvabinātu noilguma, izlīguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ.

II. Nopelni, par kuriem piešķir Lāčplēša Kara ordeni.

9. Lāčplēša Kara ordeni piešķirot, neievēro ne ieņemamo augsto stāvokli, ne agrākos nopelnus miera gaitās, nedz ari parastos apstākļos dabūtos ievainojumus. Lāčplēša Kara ordeņa nozīmes piešķir vienīgi par kara nopelniem un tikai tam, kas izpildījis savu pienākumu pret valsti ar ārkārtīgi grūtiem izcilus varoņdarbiem - par godu un slavu Latvijai, tam, kas, acīm redzamas nāves briesmas nicinādams, apzinīgi un pašaizliedzīgi briesmās un grūtībās dodoties, izdarījis savrupu un ar pilnām sekmēm izcilus varoņdarbu, kurš devis nepārprotamu un acīm redzamu labumu valsts drošības vai kara panākumu ziņā. Šādu varoņdarbu var izdarīt kā karā, tā arī miera laikos, kā uz priekšniecības pavēli, tā arī uz paša ierosmi.

10. Ar šo ordeni var apbalvot karavīru:

1) kurš, personīgi karaspēku vadot, uzvar skaitliskā vai apbrīnošanas zinā pārspēkā esošu ienaidnieku tā, ka kaujas iznākums līdzinās nepārprotamai pretinieka satriekšanai;

2) kurš, personīgi vadot kādu karaspēka daļu vai kaujas grupu, atrodoties zem tiešas un stipras pretinieka uguns, pretiniekam stipri uzbrūkot vai sīvi pretojoties, ar savu darbību acīm redzami lielā mērā veicinājis visas savas daļas panākumus;

3) kurš, tieši un personīgi kādu karaspēka daļu vadot, ieņem pretinieka cietoksni, apcietinātu pozīciju daļu vai arī kādu aizstāvēšanai nodrošinātu punktu un ar to, atvieglinot citu daļu darbību, nepārprotami un acīm redzami veicina visas kaujas iznākumu savējiem par labu;

4) kurš, pretinieka spārnu apejot vai izlauzoties uz viņa aizmuguri, pēkšņi uzbrūk pretiniekam un ar to izšķir kauju savējiem par labu;

5) kurš, cietoksni vai apcietinātu vietu aizstāvot, iztur visu aplenkšanu un nepadodoties notur to;

6) kurš. izturot kauju ar naidnieka pārspēku, izpalīdz grūtā stāvoklī nokļuvušai savējo karaspēka daļai un to izglābj no draudošām briesmām;

7) kurš ar kauju izlauž ceļu uz aplenktu cietoksni vai apcietinātu vietu un piegādā tur vajadzīgos palīga spēkus, kara vešanas piederumus vai uzturu, vai arī kas izlauzies caur nesamērojami lielāku pretinieka pārspēku un sniedzis palīdzību savējo ielenktai daļai;

8) kurš, kādu karaspēka daļu vadot, ielenkts no visām pusēm no ienaidnieka pārspēka, izsitas cauri aplencēja pretinieka rindām, neatstājot tam kara laupījumu;

9) kurš, vadot karaspēka daļas, kaujā tieši zem pretinieka uguns ar saviem rīkojumiem radījis tādus kaujas apstākļus, ka caur to krīt gūstā pašu spēkiem stipruma ziņā līdzīga ienaidnieka daļa;

10) kurš no pretinieka strauja trieciena vai iznīcinošas uguns sajauktas un nekārtībā atkāpjošās karaspēka daļas lielākā frontes rajonā satur vai arī uz ātru roku sagrupē un piespiež karavīrus apturēt pretinieka straujo uzmākšanos, dodot savējiem iespēju sakārtoties, nodrošināt frontes stāvokli un aizsargāties no lieliem zaudējumiem;

11) kurš, cīņā neskatoties uz to, ka ienaidnieks atklāj uz viņu niknu šauteņu, ložmetēju un lielgabalu uguni, apklusina ložmetējus un lielgabalus un atņem tos vai ari kurš, neievērodams ienaidnieka pārspēka sīvu uzbrukumu un niknu šauteņu un ložmetēju uguni, aizstāv un izglābj ložmetēju vai lielgabalu pozīciju:

12) kurš, vedot cīņā nodaļu, ne stiprāku par pretinieka, tiešā kaujā sagūsta pretinieka armijas, korpusa, divīzijas, brigādes vai pulka komandierus vai arī atsvabina tādus savējos no ienaidnieka gūsta;

13) kurš. brīvprātīgi pieteicies vai arī no savas priekšniecības sūtīts drausmīga, bet svarīga uzdevuma izpildīšanai pretinieka aizmugurē (piem., izpostīt noteiktu dzelzceļa tiltu vai vispārīgi pārtraukt dzelzceļa satiksmi un celt dzelzceļa katastrofas, iznīcināt ienaidnieka transportus ar munīciju, gaisa kuģniecības piederumiem vai uzturu, uzspridzināt vai nodedzināt pretinieka kara vešanai svarīgas būves, izpostīt telefonu vai telegrāfu vai samaitāt lielgabalus utt.), šos uzdevumus sekmīgi izpilda, ar to pretinieka armijai nodarīdams lielu postu un aizkavēdams pretinieka darbības sekmīgumu;

14) kurš sevišķi grūtos apstākļos un dzīvībai tieši draudošās briesmās izdara pa kaujas laiku vai pirms kaujas drošsirdīgu izlūkošanu pretinieka darbības joslā vai viņa aizmugurē, ievākdams pareizas un noteiktas ziņas par pretinieka spēku sastāvu, novietojumu un kustībām, par viņa ieņemamo apgabalu, pozīciju, nocietinājumu iekārtu utt., un, šīs ziņas nododot savai vadībai, atvieglina un sekmē pašu spēku darbību;

15) kurš, no visām pusēm ielenkts, uz ienaidnieka priekšlikumu padoties atbild ar cietu un negrozāmu atraidījumu un turpina kauties līdz samaņas zaudēšanai vai pilnīgai nespējai;

16) kurš tiešā un sīvā kaujā ieņem svarīgu pretinieka pozīciju punktu, ar ko kaujas iznākums noteikti nosveras savējiem par labu;

17) kurš, parādot personīgu priekšzīmi drošsirdībā un citus sev līdzi aizraujot, zem tiešas un stipras pretinieka uguns izraujas cauri grūti pārvaramiem pretinieka mākslīgiem kavēkļiem pretinieka pozīcijas priekšā un, izvedot cauri uzbrūkošo daļu. nodrošina sekmīgu kaujas iznākumu;

18) kurš, cietoksni vai apcietinātu punktu ieņemot, pirmais uziedams uz sīvi aizstāvamu valni vai ari ielauzdamies apcietinājumā un ar šādu soli aizraudams sev citus līdzi, nodrošina sekmīgu kaujas iznākumu;

19) kurš, pretinieka cietoksni vai apcietinātu pozīciju ieņemot, izlaužas cauri pretinieka apcietinātai līnijai uz viņa aizmuguri un tur. pozīcijas ieņemdams un turēdams, tādā ziņā noteikti palīdz ieņemt pretinieka cietoksni vai apcietinājumu;

20) kurš, acīm redzamās tiešās briesmās dodoties, ar spridzināmiem līdzekļiem vai citā ceļā izsit pretinieku no noslēgtiem

nocietinātiem patvērumiem, kā blindāžām. kazemātiem, pretmīnu galerijām utt.;

21) kurš, briesmas nicinot, personīgi uziedams vāji aizsargātu vietu cietoksnī vai nocietinātās pretinieka pozīcijās, izved pa šo ieeju savu karaspēku un ar to noteikti veicina pretinieka pārvarēšanu minētā nocietinātā vietā;

22) kurš, tehniskus darbus izvedot, atrazdamies tiešā ienaidnieka pozīciju tuvumā, pretiniekam mēģinot šos darbus ar uzbrukumu pārtraukt, nicinādams acīm redzamas nāves briesmas, paliek savā vietā un, neatlaidīgi darbu turpinādams, izved to līdz galam;

23) kurš, uzbrukuma laikā ar spridzināmo līdzekļu palīdzību vai kā citādi, zem tiešas pretinieka uguns darbojoties, atbrīvo ceļu strauji uzbrūkošām dalām, noārdot ceļā esošos šķēršļus, kā atsevišķas sienas, dzelzs žogus, mākslīgus kavēkļus utt., dodams ar to iespēju ieņemt pretinieka apcietinājumu, atvieglina uzbrukuma sekmīgu izvešanu;

24) kurš, pārejot pār upi, kuru aizstāv pretinieks, pirmais nokļūst viņā pusē un, tur turēdamies, atvieglina citām daļām upes pāriešanu;

25) kurš, personīgi vadīdams jātnieku vai citu kādu karaspēka daļu, kritiskā kaujas brīdī sevi upurējot, izglābj ar to citas daļas vai arī ar to noteikti palīdz pie nepārprotamu kaujas panākumu iegūšanas, vai ari iznīcina pretinieka spēku, ne mazāku par paša, vai ari iegūst darbojošos lielgabalus un ložmetējus;

26) kurš ar drošsirdīgu un pašaizliedzīgu darbību pretinieka spēka rajonā vai aizmugurē rada apjukumu un paniku lielākās pretinieka karaspēka daļās un ar to noteikti sekmē savējo vispārējus panākumus;

27) kurš, tiešām briesmām draudot, zem stipras un intensīvas pretinieka uguns nodibina vai arī atjauno pārtrauktos sakarus starp divām kopēju operāciju ziņā saistītām nodaļām vai karaspēka grupām;

28) kurš, upurējot sevi, izglābj no ienaidnieka rokām svarīgus kara noslēpumus, iegūst tādus no ienaidnieka vai ari izglābj karavadoņus vai armijai nepieciešami vajadzīgās personas, tās atsvabinādams no gūsta;

29) kurš pa kaujas laiku uzbrukuma gadījumā ar dalu, ne lielāku par bataljonu vai eskadronu, ar savu attapību un drošsirdību izraujas caur stiprāka pretinieka fronti un, uzbrūkot pretiniekam no sāniem vai ari ieņemot pretinieka svarīgus satiksmes punktus, sajauc kārtīgu kaujas vadīšanu pretinieka pusē, un, aizkavējot pretiniekam piesūtīt palīga spēkus, uz kaujas līnijas veicina kaujas panākumus;

30) kurš kaujas sastrēguma gadījumā un jukām izceļoties savējo daļā ar drošsirdīgu uzstāšanos un ar jātnieku vai strēlnieku dalu izved uzbrukumu pret ienaidnieku līdz tuvcīņai un, viņu atsviez-dams atpakaļ, dod savējo karaspēka daļām iespēju sakārtoties;

31) kurš, izsūtīts no priekšniecības vai arī devies uz paša ierosmi uz stratēģiski svarīgu vietu, kura atrodas lielākā attālumā no galveniem spēkiem, piemēram, šaurumu ieņemot, un to neatlaidīgā un nesamērīgā cīņā, drošsirdību izcilus izrādot, aizstāvēdams, veicina pretinieka satriekšanu vai savējo izglābšanu no spaidīga vai draudoša stāvokļa;

32) kurš, zem stipras ienaidnieka uguns atrodoties ar mazāku lielgabalu skaitu nekā pretiniekam, ar attapīgu rīcību pilnīgi saista pie sevis pretinieka artilērijas darbību, tā kavēdams viņu darboties pret savējo kājniekiem, vai ari ar mākslīgi, veikli un kārtīgi vadītu pretinieka artilērijas apšaudīšanu to piespiež klusēt, līdz pašu kājnieki un jātnieki veiktu savu uzdevumu, netiekot kavēti savā darbībā no pretinieka artilērijas uguns;

33) kurš, savējo spēkiem uz priekšu virzoties pa kādu šaurumu starp ezeru vai pār tiltu, pirmais uzstāda savu artilēriju vai ložmetējus un zem stipras un tiešas šauteņu, ložmetēju vai artilēri-

jās uguns ar intensīvu uguni apklusina pretinieka artilērijas vai ložmetēju darbību, radot ar to iespēju savējo karaspēka daļai ieņemt kārtīgi šauruma jeb spraugas priekšlauku, sakārtoties un pāriet uzbrukumā:

34) kurš. šaurumu vai spraugu aizstāvēdams, zem stipras pretinieka uguns ar artilērijas vai ložmetēju palīdzību aptur pretinieka uzmākšanos tik ilgi, ka iespējams paša karaspēka daļām kārtīgi atkāpties aiz šauruma un nostiprināt sev pozīcijas;

35) kurš. artilērijas grupu vadot, zem tiešas un stipras pretinieka uguns, izvirzīdamies uz priekšu kopā ar saviem uzbrucējiem kājniekiem un ar savu intensīvu un kārtīgu uguni pretinieku satriekdams, devis savējo karaspēka daļai iespēju ieņemt pretinieka pozīciju un tanī nostiprināties;

36) kurš, līdz pēdējam šāvienam un līdz pēdējai iespējai gatavs sevi upurēt, apšauda tiešā tuvumā pienākušus uzbrucējus pretinieka kājniekus vai jātniekus, dodot tā iespēju savējiem sakārtoties vai kārtībā atkāpties;

37) kurš, pavadot uzbrukumā ejošos kājniekus līdz viņu tiešai cīņai ar pretinieku, pierādījis ar savas, kājniekiem sekojošas artilērijas darbību tiešu un nepārprotamu uzbrukuma izdošanos;

38) kurš savējo krastā zem stipras pretinieka kuģu artilērijas uguns aizsardzības malā izcelto ienaidnieka desantu ne tikai atsit ar viņam uzticētās artilērijas teicami vadīto uguni, bet arī caur to pārtrauc visu ienaidnieka pasākumu;

39) kurš. zem tiešas un stipras ienaidnieka uguns atrodoties, bateriju vai bateriju grupu vadot, ar savas artilērijas uguni nogremdē ienaidnieka bruņotu kaujas kuģi;

40) kurš, pa kaujas laiku atrodoties izcilus briesmās priekšējā artilērijas novērotavā zem stipras un intensīvas pretinieka uguns, dod kārtīgus un pareizus aizrādījumus savējo artilērijas uguns koriģēšanai, dodot tā iespēju ienaidnieku galīgi sakaut;

41) kurš. nāves briesmas neievērojot, devies ienaidnieka nometnē un. uzķerdams viņa rakstisko, telefona, telegrāfa vai citu kādu sazināšanās veidu vai arī pārtraukdams viņam kārtīgu sazināšanās iespēju, tā padarot pretiniekam neiespējamu kārtīgu karaspēka vadību, sekmē savējo panākumus pie pretinieka pārvarēšanas;

42) kurš pēc pretinieka pozīcijas svarīga punkta ieņemšanas, uzbrucēju priekšgalā atrodoties, uz ieņemtā punkta nostiprinās un to notur, nodibinot un uzturot sakarus ar augstāku vadību līdz palīgu spēku pienākšanai vai līdz pavēlei atkāpties;

43) kurš. nāves briesmas neievērodams, zem tiešas un intensīvas pretinieka uguns ar attapīgu rīcību izglābj kareivju vai kara piederumu vilcienu, kas ceļā apturēts ceļa vai ripojoša materiāla sabojāšanas pēc, un noved to līdz noteiktam mērķim;

44) kurš, vadot lidmašīnu vai gaisa kuģi. iznīcina kaujas sacīkstē pretinieka lidmašīnu vai gaisa kuģi vai arī piespiež tādu nolaisties un palikt zemē mūsējo pusē;

45) kurš. no pretinieka darbības radītas piepešas nāves briesmas nievājot, gaisa kuģi (resp.. lidmašīnu) vadot, ar uguni vai sprāgstvielām, vai arī citiem kādiem līdzekļiem nodara redzamu postu pretinieka nometnē, noliktavām, satiksmes iekārtai, apcietinājumiem, kuģiem vai ari kaujas izšķirošā brīdī ar kādu no minētajiem paņēmieniem saceļ apjukumu pretinieka karaspēkā un ar to veicina savējo operāciju izvešanu:

46) kurš, neskatoties uz nāves briesmām, ar mīnu palīdzību vai citādi kā saposta vai padara kaujas nespējīgu pretinieka bruņoto automobili, tanku vai bruņotu vilcienu, tā ka tas krīt mūsējo rokās vai arī acīm redzot padarīts galīgi nederīgs;

47) kurš. neskatoties uz nāves briesmām, zem stipras pretinieka flotes vai krasta artilērijas uguns, personīgi darbus vadot, atjauno mīnu aizsprostojumu vai tādu radītu un ar šo aizkavē pretinieka karakuģu tuvošanos vai viņu izlaušanos, uzspridzinot pretinieka kuģi:

48) kurš, neskatoties uz ienaidnieka pretdarbības radītām nāves briesmām, ar paškustošu vai aizsprostojamo mīnu palīdzību vai citādi kā uzspridzina vai nogremdē pretinieka kaujas kuģi, branderi vai svarīgu kara transportu, vai arī izved pie augšminētiem apstākļiem tādu darbu, kura sekas būtu kāda pretinieka kaujas kuģa, brandera vai svarīga transporta bojā iešana;

49) kurš, nicinādams nāves briesmas, zem pretinieka uguns rada pretinieka ūdeņos mīnu aizsprostojumu un ar to, ja vēlāk tas pierādītos, pārtrauc pretinieka kara un citu kuģu iziešanu jūrā vai kustēšanos pa upi. vai arī iznīcina vai padara nederīgu pretinieka mīnu aizsprostojumu, atbrīvodams savējo kuģiem izeju jūrā vai kustēšanos pa upi;

50) kurš, štāba priekšnieka amatu izpildot, nāves briesmas neievērojot, ņem aktīvu dalību pretinieka tiešā izlūkošanā, uz ievākto ziņu pamata sastāda operāciju plānu un, pie operācijām kaujā piedalīdamies, sekmē spraustā mērķa drošu sasniegšanu pēc priekšnieka apliecības;

51) kurš, štāba priekšnieka vietu izpildot, kritiskā kaujas brīdī savu dzīvību uz spēli liekot, sava priekšnieka uzdevumā vai arī, nevarēdams no viņa īstā laikā dabūt aizrādījumus, uz savu galvu ar drošsirdīgu uzņemšanos un attapību izglābj no kritiska stāvokļa kaujā dalību ņemošo karaspēka daļu, vedot to pie uzvaras;

52) kurš, vadu vai citu kādu grupu komandējot vai uzņemot komandu kritušo vai ievainoto virsnieku vietā, satur daļā kārtību un izspiež ar viņu pretinieku no ierakuma vai no citas kādas apcietinātas vietas;

53) kurš, komandu vai grupu vadot, izsit pretinieku no apcietināta punkta;

54) kurš, vadu komandējot vai arī atrodoties sargu dienestā atsevišķā punktā, notur punktu un atsit pretinieku, stiprumā ne mazāku par vienu rotu;

55) kurš, pēc savējo virsnieku pazaudēšanas, pa kaujas laiku komandēšanu uzņerndamies, satur vai atjauno ar drošsirdīgu un attapīgu uzstāšanos kārtību rotā, eskadronā un baterijā vai komandā, un nodibina izjukušos sakarus, notur viņu vajadzīgā vietā, izrādīdams kārtīgu pretdarbību ienaidniekam;

56) kurš pēc savējo virsnieku pazaudēšanas vai arī, atrodoties patāli no sava priekšnieka, tuvcīņas gadījumā uz paša ierosmi uzstāda ložmetēju tuvākā attālumā pret pretinieku un ar tiešu un labi mērķētu uguni pabalsta savējo uzbrukumu vai atgainu;

57) kurš, būdams sekrētā (slēptuvē) par vecāko, atklāj ienaidnieka uzmākšanos, laikā par to paziņo savējo priekšniecībai un, neskatoties uz draudošām briesmām, turpinādams pretinieku novērot, dod iespēju savējiem gūt drošus panākumus;

58) kurš zem tiešas un stipras pretinieka uguns, pie telegrāfa, telefona vai signalizācijas darbiem strādādams un komandu vai grupu vadīdams pa kaujas laiku, nicinādams nāves briesmas, neatlaidīgi uztur kārtībā sakaru līdzekļus savā karaspēka daļā un tā dod iespēju kārtīgi vadīt darbību un gūt galīgus panākumus, izsargājot tos no neizbēgamas satriekšanas;

59) kurš. būdams grūti ievainots, paliek kaujas laukā vai atgriežas no pārsienamās vietas pilnā apbruņojumā un ņem tālāku dalību kaujā;

60) kurš zem tiešas vai stipras pretinieka uguns pašaizliedzīgi nodzēš sprāgstvielu vai munīcijas noliktavas tuvumā izcēlušos ugunsgrēku.

11. Neatkarīgi no 10. pantā minētiem gadījumiem Kara ordeni var piešķirt tam:

a) kurš uz savu ierosmi un atbildību izdara tādu varoņdarbu, kas ar izšķirošu iespaidu uz kaujas gaitu ved savējo sauszemes karaspēku vai floti pie uzvaras;

b) kurš, nevarēdams pēc sīvas cīņas tālāk turēties, ar nolūku nepadoties pretiniekam uzspridzina apcietinājumu, iznīcina nocietinātu būvi vai citu kādu atbalsta punktu, vai kuģi, pie tam pats sekodams varoņnāvē: un vispārīgi tas, kurš ar savu varoņnāvi iezīmē tēviļ'as vēsturē slavenu varoņdarbu.

12. Varoņdarbus, kurus jūrnieki veic uz sauszemes, apbalvo pēc Kara ordeņa statūtiem, kuri attiecas uz sauszemes karaspēka darbību.

13. Latvijas karavīriem, kuri atrodas sabiedroto armijās, var piešķirt Kara ordeni par izcilus nopelniem karā uz augšā minēto noteikumu pamatiem.

14. Katru Latvijas karavīru var apbalvot par statūtos paredzētiem varoņdarbiem, bet nevienam karavīram nav tiesības prasīt, lai viņam piešķirtu Kara ordeni.

III. Kādā kārtībā Lāčplēša Kara ordenis piešķirams.

15. Ja kāds karavīrs ar savu varonību pelnījis, ka viņam piešķir Kara ordeņa nozīmes, viņa daļas priekšnieks vai tā vietnieks ziņo par to ar rakstu savai kaujas priekšniecībai, zem kuras vadības karavīrs izdarījis apbalvošanas cienīgu varoņdarbu.

Piezīme. Ja varoņdarbu izdarījušā kaujas priekšnieks kritis vai ievainojuma dēļ atstājis savu daļu, tad karavīram ir tiesība paziņot par savu izcilus darbu nākošam augstākam priekšniekam.

16. Stādot priekšā apbalvošanai, katra priekšnieka pienākums ir pilnīgi pārliecināties, vai apbalvošanai priekšā stādāmais patiesi veicis ordeņa statūtos paredzētu varoņdarbu, par kuru var piešķirt Kara ordeņa nozīmi. Vispusīgi pārliecinājies par tiešām veikto varoņdarbu, priekšnieks, klātpieliekot attiecīgus pierādījumus, pamatīgi to attēlo un piezīmē: ar kādu karaspēka daļu, kādā sastāvā un stiprumā, zem kā vadības, kur un kad minētais varoņdarbs ticis veikts, kā arī to, kādi un cik lieli ieguvumi kara piederumos un gūstekņos nākuši mūsējo rokās un kam viņi nodoti.

17. Ja skaidri redzams, ka iesniegums dēļ apbalvošanas ar Kara ordeņa nozīmi pilnīgi nepamatots, tad tas stingri sodāms pēc likumiem.

18. Iesniegumi dēļ apbalvošanas ar Kara ordeņa nozīmi izdarāmi no tiešā kaujas priekšnieka nekavējoties pēc veiktā izcilus varoņdarba un vispārīgi, parastos apstākļos, ne vēlāk kā divus mēnešus pēc varoņdarba izdarīšanas. Izņēmumi pielaižami tikai sevišķi svarīgos un pamatotos gadījumos.

19. Priekšā stādījums par Kara ordeņa kavaliera goda piešķiršanu kaujas priekšniecība pakāpeniski virza līdz kara ministram. Iesniegumus dēļ apbalvošanas ar Kara ordeņa nozīmi nodod sasauktai Kara ordeņa domei izspriešanai.

20. Apbalvojumu atzīst par piespriežamu, ja ne mazāk par desmit locekļu no domes sastāva atrod iesniegumu par pareizu un ordeņa statūtiem piemērotu.

21. Apspriedusi iesniegumus, dome taisa savus lēmumus, kuri ir galīgi.

Piezīme. Dome var pieprasīt vajadzības gadījumā papildu datus. Atraidīšanas gadījumā var atjanot priekšā stādīšanu dēļ apbalvošanas tikai tad, ja radušies jauni un noteikti fakti, kuri runā apbalvošanai par labu.

22. Latvijas armijas karavīrus ieskaita par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, izsludinot tos ar pavēli pa armiju, kā arī ar pavēlēm attiecīgās daļās, pie kurām piederējis un pieder apbalvotais.

23. Lāčplēša Kara ordeņa nozīmes svinīgi pasniedzot, apbalvotam dod arī Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera apliecības rakstu, kuai parakstījis ordeņa domes priekšsēdētājs un kara ministrs, klātpieliekot ordeņa zīmogu.

24. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru matrikulu un arī visu sarakstīšanos ordeņa lietās ved ordeņa dome, kuras darbvedība atrodas Valsts prezidenta sekretariātā.

Kara ordeņa kavalieru sarakstā atzīmē: kad un par kādu varoņdarbu ordenis piešķirts, ieņemamā dienesta vietu un pakāpi. Visas ziņas, kuras attiecas uz pārmaiņām par apbalvotām personām, ievācamas no attiecīgām iestādēm.

25. Apbalvošana ar Kara ordeņa nozīmi un ieskaitīšana par Kara ordeņa kavalieri notiek svinīgā kārtā: karaspēka atsevišķās daļas, kurās ir apbalvojamie ar Kara ordeni, izvedamas uz parādi. Apbalvojamos izsauc parādes frontes priekšā. Pa apbalvošanas laiku orķestris spēlē svinīgu maršu un karaspēks atdod godu. Pēc apbalvošanas karaspēks iet ceremoniālā maršā apbalvotiem garām.

Piezīme 1. Apbalvošana uz kaujas lauka izdarāma, tiklīdz tas iespējams.

Piezīme 2. Apbalvošanas ceremonijas jāizdara ar vislielāko svinīgumu.

IV. Lāčplēša Kara ordeņa tiesības un priekšrocības.

26. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem atļauts lietot Lāčplēša Kara ordeņa nozīmi uz zīmogiem, papīriem u.c.

27. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem atļauts nēsāt karavīru ietērpu, arī aktīvā dienestā neatrodoties, pēc armijā pieņemta un pastāvoša parauga, bet bez daļu vai iestāžu nozīmēm. Kā ietērpa valkāšanas, tā noliegšanas ziņā viņi padoti likumam par atvaļināto karavīru tiesību valkāt karavīru ietērpu.

28. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem par viņiem piešķirtām Kara ordeņa nozīmēm nav jāmaksā nekāds atlīdzinājums.

29. Visi Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri ievedami sarakstos pēc ordeņa nozīmes iegūšanas laika un pēc šķiras.

30. Pie iecelšanām atbildīgos amatos armijā un flotē Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem dodama priekšroka pie citādi vienlīdzīgiem kandidātiem.

31. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, ari aktīvā dienestā neatrodoties, sniedz par velti ārsta palīdzību pēc tiem noteikumiem, kuri attiecināmi uz aktīvās armijas karavīriem.

32. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem dodams divkārtīgs atvaļinājums samērā ar normētiem parastiem un vispārējiem kārtējiem atvaļinājumiem.

33. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem jādod priekšrocība, iegūstot tālāku militāru izglītību.

Ordeņa kavalieru bērni visās valsts mācības iestādēs atsvabināmi no mācības maksas pēc šo iestāžu attiecīgo padomju lēmumiem.

34. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem tiesība, uzrādot savu ordeņa apliecību un personības dokumentus, braukt pa valsts dzelzceļiem par puscenu, bet, atrodoties karavīru ietērpā, - pēc aktīvā dienesta noteikumiem. Tuvākus noteikumus izdod satiksmes ministrs.

35. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru mirstīgās atliekas pavada, kur tas iespējams, ar militāru godu.

36. Izņēmuma gadījumos ordeņa dome ar 2/3 balsu vairākumu var noliegt nēsāt ordeņa nozīmes.

Kam ar tiesas spriedumu ordenis atņemts, tas zaudē arī ar šo ordeni saistītās tiesības. Atņemtās ordeņa nozīmes līdz ar to dokumentiem un sprieduma norakstu piesūtāmas ordeņa domei; tāpat jārīkojas tanīs gadījumos, kad dome noliedz šīs nozīmes nēsāt. Ordeni neatņem virsniekam, piespriežot degradējumu par kareivi.

Piezīme. Arestētie Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri apcietinājuma laikā ordeņa nozīmes nodod tai amatpersonai, kura paraksta lēmumu par apcietināšanu, vai ieslodzījuma vietas priekšniekam.

Satversmes Sapulces 1920. g. 18. septembra Likums par šā Kara ordeņa statūtiem.

Saeimā pieņemtie un Valsts prezidenta 1927. g. 22. martā izsludinātie Pārgrozījumi un papildinājumi Lāčplēša Kara ordeņa statūtos.


   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :