LKOK nr.3/334

Rācenis, Aleksandrs

Leitnants 5. Cēsu kājnieku pulkā.


* 1899. g. 18. oktobrī Valmierā.

+ 1984. g. 18. martā Buffalo, N.Y, ASV.

[]

Apbalvots par 1920. g. 29. jūnija izlūku gājienu un ciņu pie Prigorod Krasnojes ciema.

1944. gada devas bēgļu gaitās uz Vāciju. 1950. gada izceļoja uz ASV.

RĀCENIS ALEKSANDRS Dāvida dēls
5. Cēsu kājn. pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1899. g. 18. okt. Valmierā. Izglītojies reālskolā Pēterburgā, skolu beidzis 1919. g. Valmierā.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 7. jūn. Valmierā. Apmēram mēnesi dienējis pilsētas komandantūrā, pēc tam Rīgas frontē, īsi pirms Bermonta uzbrukuma ieskaitīts karaskolā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem.

1920. g. maijā karaskolu beidzis un nosūtīts uz 5. Cēsu kājn. pulku, kura sastāvā piedalījies Latgales atbrīvošanas pēdējās cīņās.

1920. g. 29. jūn. Latgalē izlūkgājienā uz Prigorodkrasnojes ciemu R. ar savu vadu, virzīdamies gar Zilupes krastu, straujā triecienā ieņēma ienaidnieka ierakumus un apšaudīja lieliniekus, piespiežot tos atkāpties. Šajā cīņā ieguva ložmetēju.

Atvaļināts 1921. g. 21. aug. Studējis LU Arhitektūras fakultātē. No 1928. g. tehniķis Rīgas pilsētas valdē, pēc tam Hipotēku bankas taksators un revidents. Studentu korporācijas "Fraternitas Livonica" biedrs.

1944. g. devies trimdā uz Vāciju, kur dzīvojis Fišbahas bēgļu nometnē, strādājis par arhitektu ASV armijas dienestā. 1950. g. emigrējis uz ASV, arhitekts Bufalo līdz pensijai 1970. g. Viens no Bufalo latv. evaņģēliski luteriskās draudzes dibinātājiem. Miris 1984. g. 14. apr. ASV.