LKOK nr.3/61

Skujiņš, Jānis

Pulkvedis-leitnants, Latgales partizānu pulka komandieris.


* 1887. g. 31. janvārī Maskavā.

+ 1942. g. 8. jūlijā nošauts Astrachaņas cietumā

[]

Apbalvots par 1920. g. janvāra cīņām pie Kārsavas stacijas Latgalē.

Paaugstināts par pulkvedi.

1941. g. 19. aprīlī NKVD apcietināts. Sarkanarmijas 349. strēlnieku divīzijas kara tribunāls 1941. g. 15. decembrī notiesāja uz nāvi. Nošauts tai pašā dienā Maskavā. Pēc citām ziņām nošauts 1942. g. 8. jūnijā Astrahaņā.

SKUJIŅŠ JĀNIS Jāņa dēls
Latgales partizānu pulka komandieris, pulkvedis-leitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1897. g. 31. janv. Maskavā. Izglītojies Maskavas ģimnāzijā, pēc tam komercinstitūtā.

1915. g. 1. okt. kā brīvprātīgais iestājies Alekseja karaskolā, ko beidzis 1916. g. janv. Nosūtīts uz Rezerves latv. strēln. pulku, no 14. marta 2. Rīgas latv. strēln. bataljonā, vēlākajā pulkā. Kā rotas komandieris piedalījies visās pulka kaujās pret vāciešiem. Par kaujām pie Smārdes 1916. g. aug. apbalv. ar Annas ordeņa IV šķ., par nopelniem Ziemassvētku kaujās ar Jura ordeņa IV šķ. Sasniedzis štabskapitāna pak. 1917. g. okt. iecelts par bataljona komandieri, bet dec. pulku atstājis.

Darbojies B. Savinkova monarhistiskajā organizācijā "Dzimtenes un brīvības aizstāvēšanas savienība" kopā ar ģenerāli Gopperu, pulkvedi Briedi u. c. latv. virsniekiem. Piedalījies kaujās kreiso eseru sacelšanās laikā Jaroslavlā. Ticis apcietināts, pēc atbrīvošanas 1918. g. 16. aug. pārgājis pāri vācu frontei Zilupes raj. un atgriezies Latvijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 23. nov., vada komandieris Rīgas 1. apsardzības rotā. Vēlāk vada un rotas komandieris Cēsu bataljonā. Piedalījies cīņās pret lieliniekiem Kurzemē; par nopelniem šajās kaujās 1919. g. 22. maijā paaugst. par pulkvedi-leitnantu. 1919. g. 25. sept. iecelts par Latgales partizānu pulka komandieri. Pulku komandējis nepārtraukti visās Latgales atbrīvošanas cīņās.

Ar LKO III šķ. apbalv. par 1920. g. janv. cīņām Latgalē. Personiski vadīdams savu pulku, S. straujā uzbrukumā ieņēma Kārsavas staciju, saņēma daudz karamateriālu un pārtrauca lielinieku satiksmi starp Pitalovu un Rēzekni, tā nodrošinādams sekmīgu operāciju turpināšanu.

Ar LKO II šķ. apbalv. par tālākajām operācijām šajā virzienā. Ar savu pulku un piekomandēto artilēriju S. sakāva pārspēkā esošo ienaidnieku, sīvās, neatlaidīgās cīnās ieņēma Jaunlatgales staciju, nocietināto Augšpils miestu un tā apkārtni līdz pat valsts robežai, tādējādi atbrīvodams visu Latgales ziemeļu daļu.

No 1920. g. marta laiku pa laikam pildījis 1. Kurzemes divīzijas komandiera pienākumus. 1921. g. martā iecelts par 1. jātnieku pulka komandieri, tā paša gada 10. jūl. par 9. Rēzeknes kājn. pulka komandieri. Vēlāk ieskaitīts Galvenā štāba virsnieku rezervē. 1922. g. martā pārvietots uz 1. Liepājas kājn. pulku, kur ieņēmis dažādus amatus, bataljona komandieri ieskaitot. 1923. g. beidzis vecāko virsnieku kursus. Uzrakstījis grāmatu par Liepājas pulka vēsturi. 1930. g. maijā pārcelts uz 5. Cēsu kājn. pulku bataljona komandiera amatā. Paaugst. pulkveža pak. 1939. g. 4. Valmieras kājn. pulka komandieris. Apbalv. ar TZO, Viestura ordeni. Armijā palicis arī 1940-1941. g.

1941. g. 19. apr. apcietināts. Atradies Astrahaņas cietumā, 1941. g. 15. dec. 349. strēln. divīzijas kara tribunāls piesprieda S. nāvessodu. Nošauts 1942. g. 8. jūl. Astrahaņas cietumā.

Papildinformācija:

LK 1939(41): Apbalvots ar Viestura ordeņa II šķ.