LKOK nr.3/1342

Vīksne, Alberts

Kapteinis 5. Cēsu kājnieku pulkā.


* 1896. g. 15. maijā Vīpes pagastā.

+ 1976. g. 31. decembrī Kaiserslautern, Vācijā.

[]

Apbalvots par 1920. g. 8. un 9. jūnija cīņām pie Orlovas ciema Latgalē.

1935. gadā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 2. pasaules karā Latviešu leģiona sastāvā kā bataljona un pulka komandieris.

VĪKSNE ALBERTS Kristapa dēls
5. Cēsu kājn. pulka kapteinis.

Ordenis piešķirts 1922. gadā

Dzimis 1896. g. 16. maijā Ungurmuižas (Vīpes) pag. Pilsētas skolas izglītība.

Krievu armijā iesaukts 1915. g. aug., dienējis 171. kājn. rezerves bataljonā Krasnoje Selo. 1916. g. martā beidzis Ziemeļfrontes praporščiku skolu, iedalīts 174. rezerves pulkā Narvā. Vēlāk pārcelts uz Rezerves latv. strēln. pulku, no 1917. g. febr. uz 3. Kurzemes latv. strēln. pulku. 1917. g. aug. piedalījies kaujās pret vāciešiem pie Rīgas. Sasniedzis štabskapitāna pak. 1917. g. dec. atvaļināts.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 1. jūl., iecelts par Daugavpils apr. komandiera palīgu. Nov. pārcelts uz 5. Cēsu kājn. pulku, no 1920. g. apr. rotas komandieris. Piedalījies daudzās kaujās.

1920. g. 8-9. jūn. Latgalē izlūkgājienā ienaidnieka aizmugurē Baltinavas-Novoselku raj. V. ar savu rotu apsargāja kolonnas labo spārnu, tad strauji uzbruka ienaidnieka nocietinājumiem un ieņēma tos, ieguva ložmetēju. Ar savu darbību sekmēja 2 lielgabalu iegūšanu.

Dienestā palicis arī pēc brīvības cīņām. 1925. g. beidzis virsnieku kursus, rotas komandieris. 1933. g. beidzis bataljona komandieru kursus. 1935. g. febr. paaugst. par pulkvedi-leitnantu, pārvietots uz 9. Rēzeknes kājn. pulku. Piešķirta jaunsaimn. Lestenes muižas centrā. Apbalv. ar TZO V šķ.

2. pasaules kara laikā brīvprātīgi iestājies latv. leģionā. Bataljona, vēlāk pulka komandieris. Apbalv. ar Dzelzs krusta I, II šķ.

Kara beigās atradies Vācijā, ievietots Cedelheimas karagūstekņu nometnē. Pēc atbrīvošanas no gūsta vairākus gadus dienējis transporta un sardžu dienestā angļu un amerikāņu okupācijas armijās Vācijā. No 1964. g. pensijā, 1976. g. pārcēlies uz dzīvi pansionātā Kaizerslauternā, kur 1976. g. 31. dec. miris.