L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/100: Jānis Vīndedzis

LKOK nr.3/100

Vīndedzis, Jānis


Pulkvedis-leitnants Latgales partizānu pulkā.


* 1892. g. 12. februārī Kačānu muižā Lietuvā.

+ 1926. g. 3. janvārī Grenoble, Francijā.

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par cīņu ienaidnieka aizmugurē 1920. g. 12. maija naktī pie Zorinas ciema uz Daugavpils-Pēterpils šosejas.





LKO 
STAN 

VĪNDEDZIS JĀNIS Jāņa dēls
Latgales partizānu pulka pulkvedis-leitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1892. g. febr. Kačānu muižā Lietuvā. Skaistkalnes apkaimē. Beidzis Bauskas pilsētas skolu. Skolotājs Bauskā, 1914.-1916. g. apmeklējis Pleskavas skolotāju semināru.

Krievu armijā iesaukts 1916. g., beidzis Konstantīna karaskolu Kijevā. Pēc tam 235. pulka sastāvā piedalījies kaujās Karpatos, apbalv. ar Staņislava ordeņa III šķ. 1918. g. janv. atkal iestājies skolotāju institūtā un tā paša gada pavasarī to beidzis. Pēc tam strādājis Balvu tirdzniecības skolā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. jūn. sākumā. No sīkām partizānu nodaļām saformējis lielāku vienību, kas 5. jūl. izveidojās par Latgales partizānu pulku. Sākumā komandējis visu pulku, no okt, 1. bataljonu. Par kauju nopelniem Kokorevas-Baltinavas raj. 1919. g. okt. paaugst. par kapteini, 1920. g. 10. janv. par pulkvedi-leitnantu.

1920. g. naktī no 11. uz 12. maiju Latgalē V. ar 3. rotām devās ienaidnieka aizmugurē, straujā uzbrukumā pie Zorinas sādžas uz Daugavpils-Petrogradas šosejas, neskatoties uz ienaidnieka spēcīgo uguni, saņēma 2 lielgabalus un daudz citu trofeju. Pēc tam, neskatoties uz pretinieka bruņumašīnu uzbrukumu, izveda trofejas mūsu pusē.

Pēc brīvības cīņām dienējis 11. Dobeles kājn. pulkā, bataljona komandieris. Piešķirta jaunsaimn. Bauskas apr. Vecmuižā. 1925. g. dec. aizbraucis uz Franciju un gatavojies iestāties Francijas kara akadēmijā, bet 1926. g. 3. janv. pēc neveiksmīgas operācijas turpat miris. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :