LKOK nr.3/552

Zīle, Jūlijs

Leitnants 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā.


* 1888. g. 26. martā Palsmanes pagastā.

+ Kritis 1920. g. 22. jūnijā pie Siņajas Nikolas Latgalē.

[Apbedīts Palsmanes draudzes kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 30. maija cīņu pie Silenieku ciemata netālu no Gulbenes-Rēzeknes lielceļa krustojuma Vidzemē.

1919. gada novembrī paaugstināts par virsleitnantu un 1920. gadā par kapteini.

ZĪLE JŪLIJS Jāņa dēls
1. (4.) Valmieras kājn. pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1888. g. 26. martā Palsmanes pag. Itcēs lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Cēsu pilsētas skolu un pēc tam izturējis mājskolotāja eksāmenu. Skolotājs Valkā un Litenē.

1. pasaules kara laikā dienējis uz sanitārvilciena, pēc tam 73. kājn. rezerves bataljonā. 1916. g. dec. beidzis Dusētas praporščiku skolu un pārcelts uz 4. Vidzemes latv. strēln. pulku, kura rindās piedalījies pēdējās cīņās Rīgas frontē. Izcīnījis ļoti sīvu kauju pie Ropažiem, uz laiku apturot strauju un spēcīgu vāciešu uzbrukumu.

Latvijas armijā kā viens no pirmajiem iestājies 1919. g. febr., rotas komandiera amatā piedalījies Valmieras kājn. pulka kaujās pret lieliniekiem Vidzemē, pēc tam cīņās pret bermontiešiem pie Rīgas un Zemgalē. 1919. g. nov. paaugst. par virsleitnantu.

1919. g. 30 maijā Vidzemē Z. kopā ar 37 kareivjiem, pēc savas ierosmes vajādams bēgošos lieliniekus, panāca tos pie Silenieku ciemata uz Gulbenes-Rēzeknes lielceļa un, neskatoties uz ienaidnieka pārspēku, sakāva to, saņēma apmēram 40 gūstekņu, to skaitā lielinieku bataljona komandieri, ieguva smago un 2 vieglos lielgabalus, ložmetēju, 50 zirgus u. c. trofejas.

1920. g. 22. jūn., atgriezdamies no pārdroša nakts izlūkgājiena aiz Zilupes, niknā sadursmē ar ienaidnieka pārspēku pie Siņajas Nikolas kritis varoņa nāvē.

Apbedīts Palsmanes draudzes kapos. (Apbalv. arī brālis Rihards).