L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/364: Jānis Kochs

LKOK nr.3/364

Kochs, Jānis


Kapteinis 1. Liepājas kājnieku pulkā.


* 1893. gadā Ventspilī.

+ 1975. g. 7. jūnijā.

[]

Apbalvots par 1919. g. 13. jūlija izlūku gājienu ienaidnieka aizmugurē Latgalē.

1927. g. 28. decembrī, notiesājot par kādu smagu kara laika noziegumu, izslēgts no armijas.



LKO 
STAN 

KOHS JĀZEPS Miķeļa dēls
1. Liepājas kājn. pulka kapteinis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1892. g. 4. nov. Ventspilī. Pilsētas skolas izglītība. Elektrotehniķis Veļikije Lukos.

Krievu armijā iesaukts 1914. g. nov., dienējis 25. rezerves bataljonā. 1916. g. sākumā beidzis 1. Kijevas praporščiku skolu, iedalīts 12. atsevišķajā pulkā, nosūtīts uz Rīgas fronti. Iecelts par artilērijas nocietinājumu būves komandas priekšnieku, piedalījies kaujās, kontuzēts. Apbalv. ar Staņislava ordeņa III šķ., paaugst. par poručiku. 1918. g. sākumā armiju atstājis, atgriezies Latvijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 8. febr. Ventspilī, Neatkarības bataljona rindās cīnījies pret lieliniekiem. 5. apr. pie Slokas ievainots, bet palicis ierindā. Pēc Rīgas atbrīvošanas piedalījies kaujās Latgales frontē. 1919. g. aug. iecelts par rotas komandieri 1. Liepājas kājn. pulkā, piedalījies kaujās pret bermontiešiem.

1919. g. 13. jūl. K. kopā ar 8 kareivjiem laivās forsēja Lubānas ezeru, otrā krastā pielavījās ienaidnieka posteņiem un tos sagūstīja, pēc tam uzbruka pretinieka apturei Gaigalavā, uzvarēja to un atgriezās pie savējiem ar vērtīgām ziņām.
1920. g. 6. janv. Latgalē kopā ar vadu ielauzās pretinieka aizmugurē, izraisīja apjukumu un būtiski atviegloja Makužu, Puču un Saminu sādžu ieņemšanu, kur tika iegūti vairāki ložmetēji un sagūstīti lielinieku pulka karavīri.

Dienestu turpināja arī pēc brīvības cīņām. 1927. g. beidzis virsnieku kursus. 1927. g. par smagu noziegumu kara laikā notiesāts uz 5 gadiem spaidu darbos un no armijas izslēgts. Pēc soda izciešanas dzīvojis Ventspilī.

Pēc Otrā pasaules kara laikā mūrnieks Ventspils dzelzceļa stacijā. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1975. gada 7. jūnijā.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :