L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/59: Osvalds Meija

LKOK nr.3/59

Meija, Osvalds


Kapteinis 10. Aizputes kājnieku pulkā.


* 1894. g. 10. janvārī Rīgā.

+ Miris 1996. g. 16. oktobrī Anglijā.

[]

Apbalvots par cīņām 1919. g. 14. novembrī Liepājas kara ostā, rajonā pie Ziemeļu un Vidus fortiem.

1928. g. 18. novembrī paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 2. pasaules kara sākumā bija policijas pulka "Rīga" komandieris. Pēc tam 1. būvpulka komandieris Tornā. Latviešu leģiona 32. grenadieru pulka komandieris.



LKO  TZO  VIES 
STAN  VLAD  DZK2 
PLRE  SEVA 

MEIJA OSVALDS Jāņa dēls
10. Aizputes kājn. pulka kapteinis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1894. g. 10. janv. Rīgā. 1. pasaules karam sākoties, gatavojies uz abitūriju, izturējis 1. šķiras eksāmenu Petrogradā.

Krievu armijā iesaukts 1915. g. sept., līdz 1918. g. dienējis rezerves daļās. Beidzis Gatčinas praporščiku skolu un vēlāk ložmetējnieku kursus. 1917. g. sākumā pārvietots uz 437. Sestroreckas kājn. pulku. Piedalījies kaujās Rīgas frontē, apbalv. ar Staņislava III šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem. 1917. g. aug. vācu okupācijas laikā palicis Vidzemē.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 3. jūl. Rīgā, norīkots angļu pulkveža Groves rīcībā, vēlāk Liepājā ieskaitīts 10. Aizputes kājn. pulkā. Par nopelniem kaujās pie Liepājas paaugst. par kapteini.

1919. g. 14. nov. Liepājas karaostas raj. M., saņēmis uzdevumu vadīt prettriecienu, sakopoja ienaidnieka pārspēka un apšaudes dēļ sajukušās karaspēka daļas, ar veiklu manevru apgāja ienaidnieka labo spārnu un izsita vāciešus no Ziemeļu un Vidus fortiem, ieguva 3 smagos ložmetējus.

1921. g. beidzis virsnieku kursus, instruktoru rotas komandieris. 1924.-1926. g. beidzis kara akadēmiskos kursus Rīgā. Tad pārvietots uz Armijas komandiera štāba Operatīvo daļu. 1928. g. nov. paaugst. par pulkvedi-leitnantu, 1930. g. iecelts par virsnieku kursu grupas vadītāju. 1934.-1935. g. bataljona komandieris 9. Rēzeknes kājn. pulkā. 1935-1938. g. karaskolas priekšnieka palīgs. 1938.-1940. g, 5. Cēsu kājn. pulka komandiera palīgs. Apbalv. ar TZO IV šķ., Polijas "Polonia Restituta" V šķ., Zviedrijas Vasas II šķ. ordeņiem.

Padomju okupācijas laikā 1941. g. febr. atvaļināts, strādājis par rēķinvedi. 2. pasaules kara sākumā Kuldīgas apr. vecākais.

No 1942. g. dienējis latv. policijas vienībās. No 1942. g. 7. dec. 276. Kuldīgas bataljona komandieris. No 1943. g. 29. jūl. latv. aizsardzības vienību sakaru virsnieks pie Kārtības policijas komandiera Latv. štābā. 1943. g. 29. dec. iecelts par Rīgas latv. policijas pulka komadieri. Iesaukts latv. leģionā, 32. pulka komandieris. Līdz 1944. g. marta sākumam piedalījies kaujās Austrumu frontē pie Nēveles.

1944. g. maija sākuma - jūl. vidum latv. policijas pulka "Rīga" komandieris. Apbalv. ar Dzelzs krusta II šķ. 1944. g. okt. nosūtīts uz Vāciju.

1944. g. nov.-1945. g. febr. vadījis 1. Rīgas būvpulku Tornā (Toruņā). 1945. g. 27. martā kā 32. grenadieru pulka komandieris kopā ar pulku padevies Rietumu sabiedroto gūstā.

1945-1948. g. skolotājs Oldenburgas latv. bēgļu ģimnāzijā.

1948. g. emigrējis uz Angliju, kur strādājis fabrikā, darbojies "Daugavas Vanagu" organizācijā. Kā pensionārs, dzīvojis Portishedas pilsētā, Bristoles tuvumā. 1994. g. sākumā nosvinēja simto jubileju; miris 1996. gada 16. oktobrī.

Papildinformācija:

LK 1939(68): Apbalvots ar Viestura ordeņa III šķ.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :