L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/522: Remberts Meisters

LKOK nr.3/522

Meisters, Remberts


Leitnants 6. Rīgas kājnieku pulkā.


* 1889. g. 28. maijā Jēru pagastā.

+ 1940. g. 29. maijā.

[Apbedīts Rūjienā, Skudrītes kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 8. oktobra durkļu ciņu un uzbrukumu pie Tīriņmuižas.

Paaugstināts par virsleitnantu.



LKO 

MEISTERS REMBERTS Jēkaba dēls
6. Rīgas kājn. pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1896. g. 28. maijā Jēru pag. Balgalvjos lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Jelgavas reālskolu un 1916. g. RPI komercnodaļu ar tirdzniecības zinību kandidāta grādu. Strādājis Maskavā par Viskrievijas patērētāju biedrības "Centrosojuz" nodaļas vadītāju.

Krievu armijā iesaukts 1916. g. jūl., pēc dažiem mēnešiem komandēts uz Aleksandra karaskolu. 1917. g. jūn. beidzis tās saīsināto kursu un paaugst. par praporščiku. Pēc tam dienējis 325. Carevas kājn. pulkā Galīcijā, kur piedalījies arī kaujās.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 26. jūl. Rūjienā. 6. Rīgas kājn. pulka rindās cīnījies pret bermontiešiem kā vada un rotas komandieris. Paaugst. par virsleitnantu, bijis arī pulka tiesas loceklis.

1919. g. 8. okt., kad vācieši pārrāva fronti pie Rīgas-Jelgavas šosejas, ieņēma Tīriņmuižu un apdraudēja daļas mūsu spēku labajā spārnā. M. ar savu vadu bez ložmetēju palīdzības uzbruka pretiniekam ar durkļiem, izsita to no šīs muižas, turpināja uzbrukumu un piespieda vāciešus atkāpties uz Baložu kroga raj., atstājot mūsu rokās 3 ložmetējus pilnā kaujas gatavībā. 14. okt. ar 3 kareivjiem pārcēlās uz Zaķusalu, kur, neskatoties uz nikno šauteņu un ložmetēju uguni, ievāca ziņas par ienaidnieku.

Atvaļināts 1920. g. okt., saimniekojis tēva mājās. Rūjienas zemkopības biedrības "Konsums" un kopmoderniecības valžu loceklis. Tautas bankas padomes loceklis. Miris 1940. g. 29. maijā. Apbedīts Rūjienas Skudrītes kapos.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :