L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/650: Kārlis Michelsons

LKOK nr.3/650

Michelsons, Kārlis


Leitnants 6. Rigas kājnieku pulkā.


* 1897. g. 27. februārī Siguldas pagastā.

+ 1970. g. 3. augustā Wichita, Kansas, ASV.

[Urna novietota L.K.I.A. Brāļu kapos, Elka Park, N.Y.]

Apbalvots par darbību 1919. g. 18. novembrī netālu no Magazinas muižas, pie Rīgas-Jelgavas šosejas.

Pēdējā dienesta pakāpe kapteinis. Cīnījās 2. pasaules karā Latviešu leģionā un bija tas virsnieks, kas saņēma gūstā Sarkanarmijas ģenerāli Andreju Vlasovu.



LKO  TZO  VIES 
JURA  DZK2 

MIHELSONS KĀRLIS Jāņa dēls
6. Rīgas kājn. pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1897. g. 12. martā Siguldas pag. Beidzis 6 klases Dubultu ģimnāzijā.

Krievu armijā iestājies 1915. g. dec., ieskaitīts 4. kavalērijas divīzijas 2. huzāru pulkā. 1916. g. jūl. pārcelts uz latv. strēln. formējumiem. 3. Kurzemes latv. strēln. pulka rindās piedalījies Ziemassvētku un 1917. g. janv. kaujās. Apbalv. ar Jura krusta IV šķ. 1917. g. maijā iestājies Gatčinas praporščiku skolā, to beidzis tā paša gada aug. Ieskaitīts 141. Možaiskas kājn. pulkā, kur palicis līdz 1. pasaules kara beigām. Atgriezies Latvijā 1918. g. apr.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 20. jūn. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem. 9. okt. kontuzēts. 10. nov. kaujā par Torņakalnu ievainots. Paaugst. par virsleitnantu.

1919. g. 18. nov. pie Magazīnas muižas Rīgas-Jelgavas šosejas tuvumā, kad mūsu artilēristi atkāpās, atstādami 2 lielgabalus kaujas līnijā, M. ar savu vadu ienaidnieka pārspēka uzbrukumu atsita, izglāba lielgabalus un munīciju.

Pēc brīvības cīņām beidzis rotas un bataljona komandieru kursus. Palicis armijā līdz tās likvidēšanai padomju okupācijas laikā. Apbalv. ar TZO un Viestura ordeni.

2. pasaules kara laikā dienējis latv. leģionā. Piedalījies krievu ģenerāļa Vlasova sagūstīšanā 1942. g. un Rīgas aizstāvēšanā 1944. g.; 1944. g. apbalv. ar Dzelzs krusta 2. pak.

Pēc kara dzīvojis Vācijā. 1950. g. emigrējis uz ASV. Dzīvojis Vičitas pilsētā Kanzasā, kur miris 1970. g. 3. aug. Apbedīts Kanzassitijā.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :