L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/1630: Kārlis Miglis

LKOK nr.3/1630

Miglis, Kārlis


Leitnants Cēsu rotā.


* 1894. g. 12. septembrī Dzērbenes pagastā.

+ 1956. g. 12. jūlijā Melbourne, Austrālijā.

[]

Apbalvots par izlūku gājienu 1918. gada decembrī ienaidnieka dziļā aizmugurē Rankas, Piebalgas un Gulbenes rajonos.

Pēdējā dienesta pakāpe kapteinis.



LKO 
STAN 

MIGLIS KĀRLIS Pētera dēls
Cēsu rotas leitnants.

Ordenis piešķirts 1923. gadā

Dzimis 1894. g. 12. sept. Dzērbenes-Auļu pag. Vidusskolas izglītība. Skolotājs Cēsīs.

Krievu armijā iesaukts 1914. g. aug., dienējis 13. Sibīrijas kājn. pulkā, tā rindās piedalījies kaujās Austrumprūsijā un Dienvidu frontē. Beidzis Pleskavas praporščiku skolu. Apbalv. ar Staņislava ordeņa III šķ.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 18. nov., piedalījies pirmajās cīņās pret lieliniekiem.

1918. g. dec. M., nosūtīts izlūkos ienaidnieka aizmugurē Piebalgas un Rankas raj., sekmīgi izpildīja uzdevumu un piegādāja svarīgas ziņas, kas lielā mērā izšķīra kauju pie Drabešu muižas un to, ka mūsu rota spēja bez lielākiem zaudējumiem atkāpties uz Rīgu.

Rīgā kritis lielinieku gūstā, Cēsīs notiesāts ar spaidu darbiem uz nenoteiktu laiku. Saslimis ar tīfu. 1919. g. vasarā pēc Cēsu ieņemšanas atbrīvots. Atgriezies armijā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem.

No 1923. g. virsleitnants Bruņuvilcienu divizionā. 1928.-1934. g. Armijas štāba Operatīvās daļas priekšnieka palīgs, tad atvaļināts slimības dēļ.

Studējis tieslietas LU. pēc tam iestājies Tieslietu ministrijas dienestā. 1940. g. vasarā no darba atlaists. Dzīvojis Drabešu pag., padomju okupācijas laikā nacionālo partizānu vadītājs, vācu okupācijas laikā ierēdnis Tieslietu ģenerāldirekcijā.

1944. g. dec. izceļojis uz Vāciju, Līdz 1948. g. skolotājs Itzehoes latv. ģimnāzijā. Dzīvojis dažādās bēgļu nometnēs, pastāvīgā darbavieta Minsterē. 1950. g. nov. emigrējis uz Austrāliju. Dzīvojis Melburnā. Miris 1956. g. 12. jūl.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :