L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/844: Hermanis Muchks

LKOK nr.3/844

Muchks, Hermanis


Leitnants 2. (5.) Cēsu kājnieku pulkā.


* 1890. g. 3. jūlijā Lugažu pagastā.

+ 1976. g. 26. jūlijā Hudinge-Stockholm, Zviedrijā.

[Apbedīts Hudinges kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 6. jūnija darbību Cēsu kaujās.

Pakāpeniski paaugstināts. Pēdējā dienesta pakāpe pulkvedis.



LKO  TZO 

MUHKS HERMANIS Jura dēls
2. (5.) Cēsu kājn. pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1890. g. 21. jūn. Valkā skolotāja ģimenē. Izglītojies Valkas pilsētas skolā. Ierēdnis Rīgas apgabaltiesā.

Krievu armijā iesaukts 1915. g. rudeni, ieskaitīts Somijas gvardu rezerves bataljonā Petrogradā. No turienes 1916. g. rudenī komandēts uz Telavas praporščiku skolu Kaukāzā. Pēc tās beigšanas 1917. g. 1. jūn. ieradies Rezerves latv. strēln. pulkā. Armijai sabrūkot, apmeties vecāku mājās pie Valkas.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. febr., 1. Valmieras kājn. pulka sastāvā piedalījies pirmajās kaujās pret lieliniekiem pie Rezakas muižas, Apē un citur, apr. iedalīts Cēsu kājn. pulkā, cīnījies pret landesvēru Cēsu, Raunas un Juglas kaujās.

1919. g. 6. jūn. Cēsu kaujā, atrazdamies telefona centrālē sakaru uzturēšanai starp igauņu bruņuvilcieniem un pulka kaujas štābu, M., neskatoties uz spēcīgo apšaudi un aplenkuma draudiem, līdz pēdējai iespējai teicami veica savu uzdevumu; laikā nododams pavēli par atkāpšanos bruņuvilcienu aizsegā, izglāba mūsu daļas no draudošām briesmām. Tikai pēc tam, kad vācieši ielauzās pilsētā, pievienojās savējiem.

1919. g. 10. sept. pārvietots uz Kara tiesu pārvaldi. Bermonta uzbrukuma laikā piedalījies Rīgas aizstāvēšanā, Bolderājas ieņemšanā. 1919. g. 1. nov. iecelts par iecirkņa, 1921. g. par sevišķi svarīgu saimniecības lietu kara izmeklēšanas tiesnesi. Šajā amatā līdz 1932. g. nov., kad iecelts par 2. iecirkņa pulka tiesu priekšsēdētāju. 1925. g. 18. nov. paaugst. par pulkvedi-leitnantu. Apbalv. ar TZO IV šķ.

Pēdējos neatkarības gados pulkvedis, sevišķi svarīgu saimniecisku lietu izmeklēšanas tiesnesis. Piešķirta jaunsaimn. Turaidas pag.

2. pasaules kara beigās nokļuvis Zviedrijā, aktīvi piedalījies latv. sabiedriskajā dzīvē. Miris 1976. g. 26. jūl. Stokholmā. Apbedīts Hudingas kapos.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :