LKOK nr.3/912

Noriņš, Hermanis

Kapteinis 4. Valmieras kājnieku pulkā.


* 1896. g. 1. jūlijā Valmierā.

+ 1934. g. 16. februārī Rīgā.

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par cīņām 1919. g. 16.-18. novembrī uz Lielupes krasta, Pozvan-Emburgas-Auču-Gabaliņu rajonā.

1924. gadā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.

NORIŅŠ HERMANIS Jāņa dēls
4. Valmieras kājn. pulka kapteinis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1896. g. 19. jūn. Ķirbižu pag. Vidējā izglītība, 2 gadus mācījies arī tehnikumā mērniecības nodaļā.

Krievu armijā iesaukts 1915. g. aug., dienējis 171. rezerves kājn. pulkā, no kura nosūtīts uz Pleskavas praporščiku skolu. Pēc tās beigšanas 1916. g. febr. pārcelts uz 11. Sibīrijas strēln. pulku, tā rindās piedalījies kaujās frontē, sasniedzis štabskapitāna pak. Apbalv. ar Staņislava III šķ., Annas III, IV šķ. ordeņiem. No krievu armijas atvaļināts 1917. g. 10. sept.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 26. maijā, no 29. jūn. rotas komandieris, paaugst. par kapteini. 9. okt. kaujā pie Torņakalna ievainots, ierindā atgriezies 4. nov.

1919. g. 19 - 22. nov. kaujās ar vāciešiem Lielupes krastos Emburgas, Staļģenes un vēlāk Auces raj. N., būdams 3. bataljona pagaidu komandieris, atsita vairākus uzbrukumus Lielupes tiltam un Emburgai, neskatoties uz ienaidnieka pārspēku. Vēlāk veda savus karavīrus triecienā un sīvās durkļu cīņās ieņēma Staļģenes muižu un Emburgu.

No 1921. g. 4. robežsargu bataljona komandieris. 1923. g. beidzis vecāko virsnieku kursus. 1927. g. iecelts par 11. Aizputes kājn. pulka saimn. priekšnieku. 1924. g. paaugst. par pulkvedi-leitnantu. 1929. g. apbalv. ar TZO IV šķ., 1930. g. beidzis bataljonu komandieru kursus. Miris 1934. g. 16. febr. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.