L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/2070: Kazimirs Olekšs

LKOK nr.3/2070

Olekšs, Kazimirs


Pulkvedis-leitnants, Lejaskurzemes kara apgabala štāba priekšnieks.


* 1886. g. 27. jūlijā Bērzpils (Domopoles) pagastā

+ 1970. g. 2. februārī Rīgā.

[Apbedīts Rīgā, Sarkandaugavas kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 5./6. un 14. novembra cīņām pie Liepājas fortiem.

1924. gadā paaugstināts par pulkvedi un 1935. g. 11. maijā par ģenerāli. 1935. - 1936. gadā Vidzemes divīzijas komandiera palīgs.



LKO  TZO  AIZX 
JURA  SVAN  STAN  VLAD 

OLEKŠS KAZIMIRS Jāņa dēls
Lejaskurzemes kara apg. štāba priekšnieks, kapteinis.

Ordenis piešķirts 1928. gadā

Dzimis 1886. g. 27. jūn. Bērzpils pag.

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1907. g., dienējis 14. kājn. pulkā. Beidzis Čugujevas karaskolu. 1912. g. paaugst. par podporučiku, rotas komandieris. Pulka sastāvā piedalījies kaujās 1. pasaules kara laikā, sasniedzis štabskapitāna pak. Apbalv. ar Staņislava II, III šķ., Annas II, III, IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem, Sv. Jura zobenu, atvaļināts 1918. g. 8. febr.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 10. dec., formējis Virsnieku rotu. Mūsējiem atkāpjoties, slimības dēļ palicis Rīgā. 1919. g. janv. iesaukts Sarkanajā armijā, līdz maijam 2. Padomju Latvijas strēln. pulkā, rakstvedis. Maijā pārbēdzis no Valmieras uz Rīgu. Nosūtīts uz Liepāju. 1919. g. 1. jūl. iecelts par Latvijas armijas Lejaskurzemes kara apg. štāba priekšnieku. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem.

1919. g. 14. nov. Liepājas aplenkšanas laikā, kad sākās izšķirošais uzbrukums pilsētai un mūsējie atkāpās no fortiem, O. novērtēja stāvokli un ar precīzām un pareizām pavēlēm pārgrupēja mūsu karaspēku, virzīja to pret vāciešiem un satrieca to labo spārnu, tā sekmēdams galīgu uzvaru un bermontiešu padzīšanu no visas Lejaskurzemes.

Par kauju nopelniem paaugst. par pulkvedi-leimantu, skaitot no 1919. g. 14. nov.; 1920. g. 4. janv. iecelts par 4. Zemgales divīzijas štāba priekšnieku. 1921. g. 5. janv. iecelts par pulka komandieri, 8. aug. par 3. Latgales divīzijas štāba priekšnieku. 1924. g. beidzis virsnieku akadēmiskos kursus, paaugst. par pulkvedi. 1929-1935. g. 8. Daugavpils kājn. pulka komandieris, tad pārcelts uz 2. Vidzemes divīzijas pārvaldi. 1935-1936. g. divīzijas komandiera palīgs. 1935. g. paaugst, par ģenerāli. Līdz 1940. g. aug. a/s "Ogle" valdes loceklis. Apbalv. ar TZO III šķ., Aizsargu Nopelnu krustu.

Pēc 2. pasaules kara dzīvojis Rīgā. Miris 1970. g. 2. febr. Apbedīts Rīgā, Sarkandaugavas kapos.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :