LKOK nr.3/125

Osis, Ernests

Seržants 8. Daugavpils kājnieku pulkā.


* 1895. g. 15. decembrī Valgales pagastā.

+ 1944. g. 23. februārī

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 3. novembrī Bolderājā, Šmitu mājas rajonā.

Paaugstināts par leitnantu. 2. pasaules kara laikā policijas pulkā "Rīga", leitnanta dienesta pakāpē.

OSIS ERNESTS Kristapa dēls
8. Daugavpils kājn. pulka seržants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1895. g. 15. dec. Valgales pag. Beidzis 3 klases proģimnāzijā. Kantorists.

Krievu armijā iesaukts 1915. g., nov. pārnācis uz latv. strēln. formējumiem. Dienējis 4. Vidzemes latv. strēln. pulkā. Sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pak. Kaujās divreiz ievainots, apbalv. ar Jura krustu.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 27. maijā, kā nodaļas komandieris 8. Daugavpils kājn. pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem.

1919. g. 3. nov. Bolderājā Šmita mājas raj. O. zem spēcīgas ložmetēju, mīnmetēju un lielgabalu uguns drošsirdīgi virzījās mūsu ķēdes priekšējās rindās, aizrāva sev līdzi citus kareivjus, kā rezultātā mūsu karaspēka grupa ieņēma vairākas nocietinātas ložmetēju ligzdas.
1920. g. 14. janv. Latgalē, komandēdams vadu, O. devās izlūkos ienaidnieka aizmugurē, straujā triecienā ielauzās Rjepkova ciemā un tur sagūstīja 15 sarkanarmiešus.

1921. g. pārgājis virsdienestā Kara saimniecības pārvaldes Darba bataljonā, vada komandieris. 1922. g. paaugst. par virsseržantu. Pēc tam dienējis 3. Latgales divīzijas štābā. 1928. g. atgriezies 8. Daugavpils kājn. pulkā. Apbalv. ar TZO 1. pak. godazīmi.

Sākoties 2. pasaules karam, iestājies latv. policijas pulkā "Rīga", paaugst. par šturmfīreru (leitnantu). Apbalv. ar Dzelzs krusta I šķ. No frontē gūta ievainojuma miris 1944. g. 23. febr. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Papildinformācija:

T 1944(047): Nāves paziņojums.