LKOK nr.3/660

Ozoliņš, Aleksandrs

Virsleitnants 1. Latvijas neatkarības rotā.


* 1890. g. 17. februārī Rīgā.

+ 1942. g. 3. janvārī

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 16. janvāra naktī pie Lielauces.

1920.g. 1. janvārī paaugstināts par kapteini.

OZOLIŅŠ ALEKSANDRS Jēkaba dēls
Neatkarības roms virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1890. g. 17. febr. Rīgā skolotāja ģimenē. Izglītojies Pētera I reālskolā.

1915. g. nov. mobilizēts zemessargos Gžatskā. 1916. g. nov. beidzis 1. Maskavas praporščiku skolu, līdz 1917. g. jūn. dienējis 196. rezerves kājn. pulkā Tvēra. Pēc tam pārcelts uz 37. Turkestānas strēln. pulku Rīgas frontē. Vācu uzbrukuma laikā kritis gūstā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918.g. 5. dec. Rīgā, piedalījies visās Neatkarības rotas kaujās, sākot no Rīgas atstāšanas. Paaugst. par kapteini, skaitot no 1920. g. 1. janv.

1919. g. 16. janv. pie Lielauces O., būdams posteņa vecākais slēpnī, atklāja ienaidnieka gatavošanos uzbrukumam un ziņoja par to priekšniecībai, pēc tam, neskatoties uz briesmām, palika savā vietā un turpināja novērošanu. Redzēdams situācijas draudīgumu, O. ieradās pie galvenajiem spēkiem un kopā ar 6 karavīriem devās pretim ienaidniekam. Niknā cīņā noturējās līdz papildspēku pienākšanai, saņēma gūstā vairākus sarkanarmiešus.

Izcēlies arī kaujās pie Slokas, Piņķiem un Ķemeriem. Pēc Rīgas atbrīvošanas iecelts par šaušanas apmācību vadītāju, vēlāk garnizona nodaļas priekšnieks Rīgas komandantūrā.

Atvaļināts 1920. g. 20. maijā. Sevišķu uzdevumu ierēdnis Latv. lauksaimnieku ekonomiskajā biedrībā. Piešķirta jaunsaimn. Bukultu muižā. 1932. g. iecelts par iecirkņa priekšnieka palīgu robežu jautājumos Dzelzceļa policijas Jelgavas nodaļā. Miris 1942. g. 3. janv. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Papildinformācija:

T 1942(3, 4): Attēls, nekrologs, nāves paziņojums.