L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/1201: Ottomārs Ozoliņš

LKOK nr.3/1201

Ozoliņš, Ottomārs


Kadets Kara skolā.


* 1898. g. 5. septembrī Īslīces pagastā.

+ 1984. g. 5. janvārī Freiburgā.

[Apbedīts Freiburgas vietējā kapsētā.]

Apbalvots par 1919. g. 8. un 9. oktobra cīņām uz Jelgavas šosejas pie Baložu kapiem.

1922. gadā pēc Kara skolas beigšanas paaugstināts par artilērijas leitnantu un 1936. gadā par virsleitnantu.

1940.g. 9. septembrī NKVD apcietināts un nosūtīts uz soda nometni. Pateicoties sievas pūlēm, 1966. gadā izkļuva brīvībā uz Vāciju.


LKO  AIZX 

OZOLIŅŠ OTOMĀRS Jāņa dēls
5. Cēsu kājn. pulka leitnants (kadets).

Ordenis piešķirts 1922. gadā

Dzimis 1898. g. 5. sept. Bērzmindes pag. Beidzis 4 klases ģimnāzijā. Dārznieks Rīgā.

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1916. g., pēc lielinieku apvērsuma dienējis Ukrainas armijā, kur 1918. g. maijā paaugst. par leitnantu. Vēlāk atgriezies Latvijā.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 10. aug., piedalījies cīņās pret bermontiešiem.

1919. g. 8. okt. kaujā pie Baložu kapiem O. ar sava ložmetēja uguni radīja bermontiešiem lielus zaudējumus, apklusināja tā bruņuautomobili. Karaspēkam atkāpjoties, palika kaujas laukā pats pēdējais un apšaudīja ienaidnieku, tā dodams mūsējiem iespēju nostiprināties jaunās pozīcijās.

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām, leitnants Zemgales artilērijas pulkā. 1927. g. slimības dēļ atvaļināts. Ierēdnis Iekšlietu ministrijas Administratīvajā departmentā. Apbalv. ar Aizsargu Nopelnu krustu.

1940. g. arestēts, ievietots cietumā Maskavā. 1941. g. notiesāts uz 8 gadiem labošanas darbu nometnē. Sodu izcietis Intā, Kedrovijboras nometnē Komi APSR. 1948. g. pēc termiņa beigām izsūtīts uz Krasnojarskas apg., kur atradies līdz 1956. g. Pēc tam pārcēlies uz Ukrainu, strādājis dārzkopībā. Ilgstoši slimojis ar mugurkaula tuberkulozi. 1966. g. martā izdevies izceļot pie ģimenes uz Vāciju. Miris 1984. g. 5. janv. Freiburgā. Apbedīts vietējā kapsētā.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :