L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/383: Pēteris Jāņa dēls Ozoliņš

LKOK nr.3/383

Ozoliņš, Pēteris Jāņa dēls


Virsleitnants 6. Rīgas kājnieku pulkā.


* 1894. g. 5. martā Veckalsnavas pagastā.

+ 1926. g. 10. martā, ar tuberkulozi.

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par cīņām 1919. g. 4. novembrī pie Nordeķiem un par to ka, 10. novembrī pārrāva ienaidnieka fronti Anniņmuižas rajonā.

Paaugstināts par kapteini.



LKO 
JURA  VLAD 

OZOLIŅŠ PĒTERIS Jāņa dēls
6. Rīgas kājn. pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1894. g. 5. martā Veckalsnavas pag. Izglītojies Rīgas biržas komercskolā. Strādājis par stacijas priekšnieka palīgu Brjanskā.

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1914. g. dec., pēc gada komandēts uz Viļņas karaskolu, ko beidzis 1916. g. jūn. Piedalījies vairākās kaujās, kurās ticis ievainots, kontuzēts, saindējies ar gāzēm. Apbalv. ar virsnieka Jura krustu un Vladimira ordeņa IV šķ.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 14. jūn. Pļaviņās, bet jau pirms tam vairākus mēnešus darbojies kapteiņa Veckalniņa "zaļo" partizānu nodaļā. Piedalījies daudzās pulka kaujās kā rotas komandieris. Par kauju nopelniem pie Rīgas - 4. nov. Nordeķos un 10. nov. Dzegužkalnā, kur tika iznīcināts bermontiešu artilērijas pulks, sagūstīts tā štābs un iegūts pulka karogs, paaugst. par kapteini.

1919. g. 10. nov. O. ar savu rotu pārrāva fronti Anniņmuižas raj. pie Rīgas, radīja ienaidniekā paniku, tā ka tas bija spiests nekārtībā atkāpties un pamest mūsu rokās 6 lielgabalus. 1920. g. 25. jūn. naktī Latgalē O. kopā ar izlūku nodaļu niknā cīņā izsita ienaidnieku no Kreņevas, Butanovas un Jurčatku sādžām, iegūdams kā trofeju ložmetēju kaujas gatavībā.

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām. 1922. g. iecelts par 2. Vidzemes divīzijas štāba Administratīvās daļas adjutantu. 1924., 25. māc. g. beidzis virsnieku kursus. Miris ar tuberkulozi 1926. g. 10. martā. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos. Piederīgajiem piešķirta jaunsaimn. Kalsnavas pag. Brīvzemniekos.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :