L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/851: Augusts Ozols

LKOK nr.3/851

Ozols, Augusts


Virsleitnants Cēsu rotā.


* 1890. g. 12. augustā Cēsīs.

+ 1951. g. 17. februārī Lielbritānijā.

[]

Apbalvots par izlūku gājienu un ciņu 1919. g. 6. janvārī Iecavas rajonā.

1920. g. 22. maijā paaugstināts par kapteini.



LKO  TZO 
JURA 

OZOLS AUGUSTS VALDEMĀRS Jāņa dēls
2. Cēsu rotas virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1890. g. 12. aug. Cēsīs strādnieka ģimenē. Beidzis vietējo pilsētas skolu. Tulks un reģistrators Cēsu miertiesā.

Krievu armijā iesaukts 1911. g., dienējis Keksholmas gvardes pulkā Varšavā. 1912. g. atvaļināts, ierēdnis Cēsu pilsētas valdē. 1915. g. atgriezies armijā, tulks 12. armijas cenzūras dienestā, pēc tam pārcelts uz 278. Kromas kājn. pulku. Pēc mācību komandas beigšanas un kaujām frontē nosūtīts uz Ziemeļfrontes praporščiku skolu, ko beidzis 1916. g.; 4. korpusa sastāvā nosūtīts uz Rumānijas fronti. Apbalv. ar Jura krustu, ievainots. Vēlāk dienējis 4. vieglās artilērijas divizionā, sasniedzis podporučika pak. 1918. g. atgriezies Cēsīs.

Jau 1918. g. sept. brīvprātīgi sācis reģistrāciju pašaizsardzības spēkiem. 1918. g. 18. nov. kā pirmais iestājies Cēsu brīvprātīgo rotā, palīdzējis to saformēt un apbruņot. Piedalījies pirmajās cīņās pret lieliniekiem Cēsu apkārtnē. Rīgā piebiedrojies Kalpaka bataljonam. Cīnījies Zemgalē un Kurzemē līdz pat Rīgas atbrīvošanai.

1919. g. 6. janv. izlūkgājienā Iecavas raj. O. ievāca svarīgas ziņas par ienaidnieka spēkiem, to izvietojumu, pēc tam ar kauju izlauzās cauri frontes līnijai, O. iegūtās ziņas deva mūsējiem iespēju bez zaudējumiem izkļūt no aplenkuma un atkāpties uz Dobeli.

1919. g. nov. iecelts par Liepājas karaostas komandantu. Piedalījies bermontiešu uzbrukuma atsišanā. 1920. g. maijā paaugst. par kapteini, aug. atvaļināts no armijas sakarā ar iecelšanu par Valmieras apr. 3. iecirkņa miertiesnesi Limbažos. Apbalv. ar TZO.

2. pasaules kara laikā devies trimdā. Mūža nogalē dzīvojis Anglijā, kur 1952. g. 17. febr. miris.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :