L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/275: Oskars Ozols

LKOK nr.3/275

Ozols, Oskars


Kareivis Studentu bataljonā.


* 1889. g. 2. maijā Dzērbenes pagastā.

+ 1974. g. 2. maijā Lund, Zviedrijā.

[Apbedīts Lundas Ziemeļu kapos.]

Apbalvots par darbību Daugavmalā 1919. g. 10. oktobrī, sagatavojot un paceļot Lībekas tiltu zem ienaidnieka uguns.

2. pasaules kara laikā Latviešu leģionā.



LKO 

OZOLS OSKARS Krišjāna dēls
Studentu bataljona kareivis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1899. g. 3. maijā Dzērbenes pag. Auļos skolotāja ģimenē. 1909. g. beidzis Rīgas pilsētas reālskolu un iestājies RPI Inženierzinātņu fakultātē. 1916. g. strādājis hidrotehniskos izmeklēšanas darbos Vidusāzijā. Amoļinskas nov, 1918. g. dzīvojis Krievijā, darbojies tautas komisāra Kedrova vadītajā revīzijas komisijā. 1919. g. janv. atgriezies Rīgā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. jūn. sākumā, iecelts par armijas Saimniecības pārvaldes autocentra priekšnieku, no 15. aug. Dzelzceļu virsvaldes rīcībā. 1919. g. okt. brīvprātīgi iestājies Studentu bataljonā un piedalījies Rīgas aizstāvēšanā.

1919. g. 10. okt. kaujā pie Rīgas tiltiem O. kā lietpratējs zem niknas ienaidnieka uguns strādāja pie koka tilta pacelšanas, tā ievērojami sekmēdams mūsu panākumus, un pacelto tiltu atstāja viens no pēdējiem.

1919. g. 11. nov. atgriezies Dzelzceļu virsvaldē. 1920. g. martā pārgājis uz Zemkopības ministrijas ģeodēzijas dienestu. No 1921. g. apr. būvkonstrukciju un ģeodēzijas pasniedzējs Rīgas Valsts tehnikumā. Piešķirta jaunsaimn. Iecavas pag. Dārtijā.

2. pasaules kara laikā latv. leģionā. Kara beigās kritis amerikāņu gūstā. Atradies Putlosas, vēlāk Cēdelheimas nometnēs. 1946. g. atgriezies pie ģimenes Eslingenē. Vadījis paša nodibinātu latv. tehnikumu līdz izceļošanai uz Zviedriju. Miris 1975. g. 7. apr. Lundā Zviedrijā. Apbedīts Lundas Ziemeļu kapos. (Apbalv. arī brālis Markus, LKO nr. 272).


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :