L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/492: Voldemārs Ozols

LKOK nr.3/492

Ozols, Voldemārs


Pulkvedis-leitnants, Ziemeļlatvijas brigādes štāba priekšnieks.


* 1884. g. 17. oktobrī Vidrejas latviešu kolonijā Krievijā.

+ 1949. g. 12. jūlijā Rīgā.

[]

Apbalvots par 1919. g. 31. marta cīņām pie Alūksnes un Alsviķu stacijas.

Par savu politisko nostāju 1934. g. maijā apcietināts un ievietots Centrālcietumā. 1935. g. 8. jūnijā izraidīts no Latvijas. Uzturējies Lietuvā, Spānijā, Francijā. 1945. gadā pēc kara atgriezās Latvijā.



LKO 
JURA  SVAN  STAN  VLAD 

OZOLS VOLDEMĀRS Antona dēls
Ziemeļlatvijas brigādes štāba priekšnieks, pulkvedis-leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1884. g. 17. okt. Mogiļevas gub. Vidrejas latv. kolonijā. Beidzis vidusskolas kursu.

Krievu armijā iestājies 1904. g., beidzis Viļņas karaskolu, no tās 1907. g. ieskaitīts 8. Maskavas grenadieru pulkā. Pēc tam iestājies Kara akadēmijā Pēterburgā, to beidzis 1914. g. pavasarī, piekomandēts Kaukāza kara apg. Virspavēlnieka štābam Tiflisā kā Ģenerālštāba virsnieks. Piedalījies kaujās pret turkiem, armēņu nacionālā karaspēka izveidošanā. 1915. g. pārcelts uz Rietumu frontes 4. armiju. 55. divīzijas štāba priekšnieks. 1916. g. janv. ieradies latv. strēln, formējumos, dienējis 5. Zemgales latv. strēln, un 8. Valmieras latv. strēln. bataljonā, dec. iecelts par 2. latv. strēln. brigādes štāba priekšnieku. Piedalījies visās kaujās. 1917. g. janv. pie Ložmetējkalna saindēts ar kaujas gāzēm. Sasniedzis apakšpalkavnieka pak. Apbalv. ar Staņislava I, II, III, IV šķ., Annas II, III, IV šķ., Vladimira IV šķ., Jura IV šķ. ordeņiem. Pēc 1917. g. febr. revolūcijas ievēlēts par Iskolastrela priekšsēdētāju, jūl. no šā amata atteicies. 1917. g. okt. demobilizēts.

1918. g. rudenī atgriezies Latvijā, taču dažādu politisku apstākļu dēļ vispirms iestājies Igaunijas armijā, piekomandēts 2. divīzijai Tērbatā, pie kuras tika formētas Ziemeļlatvijas brigādes daļas. Sākoties karadarbībai pie Apes, iecelts par apvienoto latv. un igauņu spēku (Alūksnes grupas) štāba priekšnieku. Šajā amatā darbodamies, būtiski sekmējis mūsu uzvaras pār lieliniekiem, kā arī pār landesvēru un dzelzsdivīziju Vidzemē.

Ar LKOIII sķ. apbalv. par to. ka 1919. g. 31. martā O. personiski piedalījās kaujā pret lieliniekiem, kopā ar igauņu bruņuvilcienu, kurš no Korvas uzbruka Alsviķu stacijas virzienā. Visu dienu atrazdamies spēcīgā artilērijas un ložmetēju apšaudē, vadīja vilciena kaujas darbību, kritiskā brīdī, artilērijas uguni koriģēdams, izglāba pulka kaujas kolonnu, kas pie Jaunās muižas bija nokļuvusi krustugunī. Pēc tam ar vilcienu izlauzās līdz Alsviķu stacijai, izraisīja apjukumu un palīdzēja ieņemt nocietināto Rezakas muižu un Māriņkalnu.

Pēc Cēsu kaujām, izraisoties konfliktam ar toreizējo Ulmaņa valdību, O. atkal devies uz Igauniju, taču bermontiešu uzbrukuma dienās atgriezies Latvijā. Līdz 1920. g. febr. Galvenā štāba Operatīvās daļas priekšnieks, pēc tam iestājies Lietuvas armijā, kur palicis līdz 1921. g. vidum, kad atvaļināts un atgriezies dzimtenē. Nomājis Lielplatones muižas kulturālo centru, lauksaimnieks, vēlāk revidents Valsts linu monopola nodaļā. Publicējis vairākus rakstus par savu darbību brīvības cīņu laikā un ap to saistītajiem politiskajiem notikumiem. 1925-1934. g. Darba savienības partijas biedrs, laikrakstu "Tautas Sociālists" (1930-1931. g.) un "Tautas Vienība" (1933-1934. g.) redaktors.

1934. g. 6. maijā sakarā ar politisko darbību apcietināts, ievietots Rīgas Centrālcietumā.

1935. g. 8. jūn. izraidīts no Latvijas, apmeties uz dzīvi Lietuvā. 1936. g. devies uz Spāniju, piedalījies Spānijas pilsoņu karā kā militārais speciālists republikāņu armijas štābā. Spānijā palicis līdz 1937. g., kad aizbraucis uz Franciju. 1940. g. jūn.-1945. g. piedalījies Francijas pretošanās kustībā. 1945. g. jūl. atgriezies Latvijā, pasniedzējs LVU Ģeogrāfijas fakultātē un Latvijas Valsts pedagoģiskajā institūtā. Miris 1949. g. 12. jūl. Rīgā. (Apbalv. arī brālis Pēteris).

Papildinformācija:

www: šeit


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :