L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/561: Arnolds Paulockis

LKOK nr.3/561

Paulockis, Arnolds


Kapteinis 1. bruņotā divizionā.


* 1892. g. 26. septembrī Cērkstes pagastā.

+ 1934. g. 8. janvārī

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par 1920. g. 10. janvāra cīņu ar ienaidnieka bruņoto vilcienu pie Višķu stacijas un 12./13. janvārī pie Rušonu stacijas.

Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.



LKO  TZO 
SVAN  STAN  VLAD 

PAULOCKIS ARNOLDS Miķeļa dēls
1. bruņotā diviziona kapteinis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1892. g. 26. sept. Cērkstes pag. Izglītojies Dubultu ģimnāzijā.

1911. g. Polockas kadetu korpusā izturējis pārbaudījumu pilna ģimnāzijas kursa apmērā. Pēc tam iestājies Krievu armijā, 1913. g. iestājies Viļņas karaskolā, ko beidzis 1914. g.

4. Ņesvižas grenadieru pulka sastāvā no 1914. g. beigām piedalījies kaujās pret Vāciju un Austriju. Divreiz ievainots, pie Ivangorodas cietokšņa smagi kontuzēts. Apbalv. ar Staņislava II, III šķ., Annas II, III, IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem. Sasniedzis kapitāna pak. Pēdējo kara gadu dienējis 18. Kurskas grenadieru pulkā, demobilizējies 1918. g. martā un aizbraucis uz Krievijas dienvidiem.

1918. g. dienējis hetmaņa Skoropadska Ukrainas armijā par Bruņoto automobiļu diviziona komandieri. Pēc hetmaņa varas krišanas evakuēts uz Vāciju, kur 4 mēnešus atradies gūstekņu nometnē.

1919. g. maijā pieteicies kņaza Līvena nodaļā un tās rindās piedalījies Rīgas atbrīvošanā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 1. jūl., dienējis par ložmetēju rotas komandieri frontē pie Lubāna ezera. Bermonta uzbrukuma laikā pārcelts uz 1. bruņoto divizionu par bruņuvilciena komandieri. Pats saformējis 3. bruņuvilcienu un vadījis tā darbību kaujās pret bermontiešiem pie Olaines un vēlāk Latgalē pret lieliniekiem. 1920. g. janv. tur guvis izcilus panākumus, sašaujot un apklusinot vairākus pretinieka bruņuvilcienus. Par kauju nopelniem paaugst. par pulkvedi-leitnantu, skaitot no 1920. g. 10. janv.

1920. g. 10. janv. kaujā pie Višķu stacijas P., attapīgi un pašaizliedzīgi vadīdams savu bruņuvilcienu, ar artilērijas uguni apklusināja un piespieda bēgt pārspēkā esošu ienaidnieku, sadragādams tā bruņuvilcienu "Smerķ iļi pobeda", ar ko ļoti sekmēja mūsu kājnieku darbību, palīdzot bez zaudējumiem ieņemt un noturēt svarīgas pozīcijas; 12. un 13. janv. Rušonu stacijas raj. pārdroši iebruka ienaidnieka dziļā aizmugurē un izklīdināja lielākas pretinieka daļas, radīja paniku un tā veicināja mūsu uzbrūkošo daļu darbību, deva iespēju izdzīt ienaidnieku no nocietināta raj., saņemot gūstekņus un trofejas.

Bijis pazīstams kā armijas sporta kustības izveidotājs un veicinātājs. Sarakstījis vairākas mācību grāmatas armijas apmācības vajadzībām. Apbalv. ar TZO IV šķ. Miris 1934. g. 8. janv. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :