L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/2: Mārtiņš Peniķis

LKOK nr.3/2

Peniķis, Mārtiņš


Pulkvedis, Vidzemes divīzijas komandieris un frontes pavēlnieks.


* 1874. g. 6. novembrī Turlavas pagastā.

+ 1964. g. 28. februārī Rīgā.

[Apbedīts Meža kapos.]

Apbalvots par kaujas vadīšanu un Torņakalna ieņemšanu 1919. g. 10. novembrī.

Paaugstināts 1920. g. 13. augustā par ģenerāli. Vidzemes divīzijas komandieris. Galvenā štāba priekšnieks. Karaspēka inspektors un armijas komandieris. L.k.o, domes priekšsēža vietnieks.



LKO  TZO 
JURA  SVAN  STAN 
FRLH  VYT  VAB1  PLRE  FIBR 

PENIĶIS MĀRTIŅŠ Mārtiņa dēls
Latvijas armijas komandieris, ģenerālis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1874. g. 6. nov. Kuldīgas apr. Ķoniņu ciemā lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies Kuldīgas ministrijas skolā un tālāk pašmācības ceļā. Senu kuršu brīvzemnieku (ķoniņu) dzimtas loceklis. Jau 16. gs. Valtera fon Pletenberga lēņu grāmatā minēts kuršu ķoniņš Andrejs Peniķis (Ķoniķu ciemā viņam uzcelts piemineklis). Peniķis pieminēts arī slavenajā A. Grīna romānā "Dvēseļu putenis".

Krievu armijā iestājies 1896. g., dienējis 133. Simferopoles kājn. pulkā. 1900. g iestājies Čugujevas junkuru skolā. 1902. g. paaugst. par podporučiku. ieskaitīts 121. kājn. pulkā Harkovā. Piedalījies krievu-japāņu karā, kaujās pie Jušulinas, Ļaojanas, Sandepū un Mukdenas. Apbalv. ar Staņislava II, III šķ., Annas III, IV šķ. ordeņiem.

1913. g. uzņemts Nikolaja kara akadēmijā. 1. pasaules kara sākumā atgriezies pulkā. Kā rotas komandieris piedalījies kaujās Galīcijas frontē, smagi ievainots. Apbalv. ar Annas ordeņa II šķ. Pēc izveseļošanās cīnījies vairākās kaujās pie Krakovas. 1914. g. 25. dec. smagi ievainots krūtīs, kontuzēts. Par varoņdarbu nakts uzbrukumā 1914. g. 24. dec. pie Nagoržes folvarka, kur kā pirmais ielauzās ienaidnieka pozīcijās, sekmēdams 7 virsnieku un 300 kareivju sagūstīšanu, apbalv. ar Jura ordeņa IV šķ. Šajā kaujā smagi ievainots, bet rotu atstājis tikai pēc nostiprināšanās iekarotajās pozīcijās.

1915. g. piedalījies vasaras kaujās pret Makenzena armiju, vēlāk arjergarda kaujās no Brestļitovskas līdz Baranovičiem. 1916. g. vasarā kā bataljona komandieris cīnījies pie Šaras upes. Paaugst. par pulkvedi, skaitot no 1915. g. 26. nov. Apbalv. ar Serbijas Karadžordževiča Baltā Ērgļa ordeņa IV šķ.

1916. g, 16. nov. iecelts par 2. Rīgas latv. strēln. pulka komandieri. Piedalījies Ziemassvētku kaujās, cīnījies pie Ložmetējkalna. Apbalv. ar Jura zobenu. 1917. g. sept. aizstāvējis pozīcijas Mazās Juglas krastos pie Šmīziņa kroga. 1918. g. sākumā aizgājis no dienesta un palicis Vidzemē. Kritis vācu gūstā, no tā atgriezies 1918. g. nov. beigās.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. dec., 8. dec. iecelts par Kurzemes kara iecirkņa priekšnieku, vēlāk Karaspēka plānu un štatu organizācijas izstrādāšanas komisijas loceklis. No 1919. g. jūn. Liepājas raj. latv. karaspēka priekšnieks ar divīzijas komandiera tiesībām. Sākoties Bermonta uzbrukumam, iecelts par 2. Vidzemes divīzijas komandieri un Dienvidfrontes pavēlnieku. Vadījis savus karavīrus cīņās no Rīgas līdz Lietuvas robežai, pēc tam cīnījies pret lieliniekiem Latgalē.

Būdams frontes pavēlnieks un Vidzemes divīzijas komandieris, P. tieši piedalījās kauju vadīšanā. 1919. g. 10. nov. satrieca ienaidnieku un ieņēma Torņakalnu. Par to kā viens no pašiem pirmajiem apbalv. ar LKO III šķ., iecelts par domes locekli, domes priekšsēdētājs līdz ordeņa statūtu pieņemšanai Satversmes Sapulcē, pēc tam domes priekšsēdētāja biedrs.

1927. g. apbalv. ar LKO II šķ., 1928. g. ar TZO lielkrustu. 1920. g. 30. jūl. iecelts par Latvijas armijas Galvenā štāba priekšnieku. Paaugst. par ģenerāli, skaitot no 1920. g. 5. febr. 1921-1924. g. Karaspēka inspektors. 1928. g. iecelts par Armijas komandieri. Šajā amatā līdz 1934. g., kad pensionēts.

Sarakstījis vairākas grāmatas: "Senlaiku kara vēsture". "Pasaules karš 1914.-1918. g. Austrumu frontē" u.c. Lektors karaskolā un virsnieku kursos. Piešķirtas Mazsalijas dzirnavas Snēpeles pag. Apbalv. ar Francijas Goda leģiona. Polijas "Polonia Restituta" II šķ. ordeņiem, Drošsirdības krustu, Igaunijas Brīvības krusta I šķ., Lietuvas "Vytis" I šķ. 2. pak. ordeni, Somijas Baltās Rozes I šķ. komandiera ordeni, Zviedrijas Šķēpa ordeņa lielkrustu.

1944. g. rudenī devies uz Vāciju. 1945. g. pēc Vācijas kapitulācijas atradies padomju okupācijas zonā, no kurienes bijis spiests atgriezties Latvijā. Dzīvojis Rīgā, nodarbojies ar militārās vēstures pētniecību. Miris 1964. g. 18. febr. Rīgā. Apbedīts Rīgā, Meža kapos.

Papildinformācija:

ET: Martinš Penikis (Kindral) apbalvots ar Vabadusrist I-2 šķ. (20.02.1925).


 

   2014 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :