L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/611: Artūrs Petrītis

LKOK nr.3/611

Petrītis, Artūrs


Kareivis 7. Siguldas kājnieku pulkā.


* 1900. g. 20. oktobrī Alsviķu pagastā.

+ 1971. g. 24. februārī Ķelnē, Vācijā.

[]

Apbalvots par 1919. g. 12. novembra cīņām pie Liepājas.

1922. g. 1. septembrī pēc Kara skolas beigšanas paaugstināts par leitnantu. Pēdējā dienesta pakāpe kapteinis.



LKO  TZO 

PETRĪTIS ARTŪRS Jura dēls
7. Siguldas kājn. pulka kareivis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1900. g. 20. okt. Alsviķu pag. Beidzis augstāko tautskolu Alūksnē. Vācu okupācijas laikā kantorists uz dzelzceļa.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 12. jūn., jūl. ar angļu kuģi pārvests uz Liepāju, tur 7. Siguldas kājn. pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem. No 1920. g. febr. piedalījies Latgales atbrīvošanā. 1920. g. jūl. paaugst. par kaprāli.

1919. g. 12. nov. pie Liepājas, kad ienaidnieka pārspēks draudēja apiet rolas spārnu, P. zem niknas uguns pirmais mētās prettriecienā, ar savu drosmi aizrāva līdzi arī citus kareivjus un atsita ienaidnieku, tā sekmēdams Dienvidu forta ieņemšanu un vāciešu sakāvi pie Liepājas.

1920. g. iestājies karaskolā, to beidzis 1922. g. leskaitīts 11. Dobeles kājn. pulkā, 1928. g. beidzis virsnieku kursus. 1935. g. piešķirta kapteiņa pak. 1936. g. iestājies Augstākajā karaskolā, kuru beidzis 1939. g. un palicis skolā par mācību grupas vadītāju, adjutantu. 1940. g. okt. pārcelts uz Rīgas kājn. karaskolu.

1941. g. jūn. apcietināts, izbēdzis no transporta uz Sibīriju. No 1942. g. 11. febr. Rīgas kārtības dienesta operatīvās daļas priekšnieks, iestājies latv. leģionā, piedalījies tā vienību formēšanā Rīgā.

Kara beigās nokļuvis Vācijā. 1945-1946. g. darbojies latv. bēgļu aprūpē Lībekā. 1948.-1966. g. strādājis latv. sardžu vienībā pie angļu un amerikāņu karaspēka. Vēlāk dzīvojis Ķelnē, muzeja līdzstrādnieks. LKOK biedrības pārstāvis Vācijā un Zviedrijā. Miris 1971. g. 24. febr. Ķelnē. (Apbalv. arī brālis Verners).


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :