L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/698: Miķelis Nikolajs Pilskalns

LKOK nr.3/698

Pilskalns, Miķelis Nikolajs


Kareivis 8. Daugavpils kājnieku pulkā.


* 1898. g. 4. aprīlī Bauskā.

+ 1968. g. 15. martā.

[Apbedīts Aizputes kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 3. novembra darbību pie Ejena muižas, Bolderājas rajonā.

Paaugstināts par seržantu.



LKO 
JURA 

PILSKALNS MIĶELIS NIKOLAJS Andreja dēls
2. Ventspils kājn. pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1893. g. 23. sept. Kazdangas pag. Pilsētas skolas izglītība. Zemkopis.

Krievu armijā iesaukts 1914. g. rudenī, dienējis 21. Sibīrijas strēln. pulkā. Piedalījies kaujās pie Varšavas, apbalv. ar Jura krusta IV šķ. 1915. g. jūn. smagi ievainots. Pēc izveseļošanās tā paša gada rudenī iestājies 4. Vidzemes latv. strēln. bataljonā, feldfēbelis. Piedalījies daudzās kaujās, par nopelniem cīņās pie Smārdes un Ložmetējkalna apbalv. ar Jura krusta III, IV šķ. Paaugst. par apakšpraporščiku. 1917. g. aug. kaujā ievainots un evakuēts uz Pieskani, kur vēlāk kritis vācu gūstā.

Latvijas armijā iestājies 1919. g. 12. martā Aizputē, vada pārzinis Liepājas jaunformējamos spēkos. Pēc Rīgas atbrīvošanas kopā ar 2. Cēsu bataljonu, vēlāko 2. Ventspils kājn. pulku nosūtīts uz Latgali. 1919. g. 27. aug. pie Rūsiņu sādžas ievainots. Par nopelniem šajā kaujā paaugst. par leitnantu. Pēc izveseļošanās turpinājis piedalīties Latgales atbrīvošanā.

1920. g. 4. apr. Latgalē laikā, kad mūsu sardzes vadu Ameļinas muižā ielenca ienaidnieka bataljons, P. vada priekšgalā devās straujā prettriecienā un, veikli manevrēdams, piespieda pretinieku ar zaudējumiem atkāpties.

Atvaļināts 1922. g. 9. sept., iestājies darbā Daugavpils prefektūrā. 1927. g. pārgājis dzelzceļa dienestā. Vēlāk pieņemts par vecāko sedlinieku 2. Ventspils kājn. pulkā. 1930. g. pārcēlies uz Liepāju, strādājis tramvaju elektrības centrālē.

Pēc 2. pasaules kara dzīvojis Aizputē, darbu vadītājs vietējā kūdras fabrikā. Miris 1968. g. 15. martā. Apbedīts Aizputes kapos.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :