L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/138: Nikolajs Pļavenieks

LKOK nr.3/138

Pļavenieks, Nikolajs


Virsleitnants 9. Rēzeknes kājnieku pulkā.


* 1895. g. 25. februārī Lieliecavas pagastā.

+ 1974. g. 1. jūlijā Sydney, Austrālijā.

[]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 19. novembra naktī pie Bulduru tilta.

Paaugstināts par kapteini.



LKO 
SVAN  STAN  DZK2 

PĻAVNIEKS NIKOLAJS Friča dēls
9. Rēzeknes kājn. pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1895. g. 13. febr. Iecavas pag. Ābelēs zemkopja ģimenē. Izglītojies Rīgas Nikolaja 1. ģimnāzijā.

Krievu armijā iesaukts 1915. g., dienējis artilērijas rezervē, bet kopš latv. strēln. bataljonu nodibināšanas pārnācis uz tiem. 1916. g. beidzis Ziemeļfrontes praporščiku skolu. Pēc tam dienējis 8. Valmieras latv. strēln. pulkā. Apbalv. ar Staņislava III šķ. un Annas IV šķ. ordeņiem,

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 9. jūn. Rīgā. Līdz okt. beigām dienējis Vestienas un Cēsu komandantūrās, tad pārcēlis uz 9. Rēzeknes kājn. pulku un piedalījies kaujās pret bermontiešiem un vēlāk pret lieliniekiem Latgalē. 1920. g, paaugst. par kapteini.

1919. g. 9. nov. naktī kaujā ar vāciešiem pie Bulduru tilta P. ar pusrotu, neskatoties uz aukstumu un spēcīgu ienaidnieka uguni, noturējās slēpnī līdz uzbrukuma sākumam, tad straujā triecienā forsēja tiltu, iznīcināja sargu nodaļu tā otrā galā un saņēma 2 smagos ložmetējus. Tas deva iespēju mūsu spēkiem bez zaudējumiem pāriet tiltu un atbrīvot Jūrmalu līdz Dubultiem.

Pēc brīvības cīņām turpinājis dienestu pulkā, vairākus gadus Instruktoru rotas komandieris. 1939. g. pēc paša vēlēšanās atvaļināts.

1942. g. martā brīvprātīgi iestājies 267. Rēznas policijas bataljonā. Sākumā 3. rotas, pēc tam no 1943. g. 25. febr. bataljona komandieris. Piedalījies kaujās Dno-Novoseļņiku raj., Latvijā atgriezies 1944. g. jūl. vidū. Apbalv. ar Dzelzs krusta II šķ.

1944. g. kopā ar ģimeni devies uz Vāciju, strādājis Veimārā ieroču fabrikā. Pēc kara ievietots Veidenes bēgļu nometnē Veimārā, vēlāk latv. nometnē "Cerība". 1949. g. izceļojis uz Austrāliju, dzīvojis Sidnejā, 1955-1956. g. "Daugavas Vanagu" valdes loceklis, veicis 2. sekretāra pienākumus LKOK biedrībā. Piedalījies Virsnieku apvienības Sidnejas nodaļas darbā, veco strēlnieku biedrībās. Miris 1974. g. 1. jūl. Sidnejā.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :