LKOK nr.3/407

Plūcis, Edgars

Virsleitnants Latgales artilērijas pulkā.


* 1891. g. 27. oktobrī Sikšņu pagastā.

+ Nošauts 1942. g. 10. janvārī Vjatlagā.

[]

Apbalvots par darbību 1920. g. 20. janvārī pie Grēku kalna Latgalē.

Pakāpeniski paaugstināts. Pēdējā dienesta pakāpe pulkvedis. No 1936. g. 1. oktobra līdz 1939. g. 26. septembrim Kurzemes divīzijas štāba priekšnieks.

1941. g. 14. jūnijā deportēts. Kirovas apgabala tiesa piesprieda 1941. g. 28. oktobrī nāves sodu.

PLŪCIS EDGARS Pētera dēls
Latgales artilērijas pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1891. g. 28. okt. Gaujienas pag. 1912. g. beidzis Valmieras skolotāju semināru.

Krievu armijā iesaukts 1913. g,. dienējis 7. Kinburgas dragūnu pulkā. 1916. g. sākumā beidzis 3, Pēterhofas praporščiku skolu, iedalīts 1. Daugavgrīvas latv. strēln. bataljonā. Piedalījies kaujās pie Ložmetējkalna, kur kontuzēts. Apbalv. ar Staņislava ordeņa III šķ. Pēc lielinieku apvērsuma pārcelts uz 5. smagās artilērijas divizionu, atvaļināts 1917. g. 23. dec. Atgriezies savās mājās.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 25. nov., Kalpaka bataljona rindās cīnījies pret lieliniekiem Kurzemē un pie Rīgas. 1919. g. jūn. komandēts uz Ziemeļlatvijas brigādi. 2. Cēsu kājn. pulka sastāvā cīnījies pret vāciešiem, aug. iedalīts artilēristos. Pulka 2. baterijas vecākais virsnieks. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem pie Rīgas, Zemgalē un Kurzemē, 1920. g. sākumā devies uz Latgales fronti, febr. iecelts par baterijas komandieri. 1920. g. 22. maijā paaugst. par kapteini.

1920. g. 20. janv. Latgalē pie Grēku kalna P. kā baterijas komandieris visu laiku zem ienaidnieka uguns atradās priekšējā novērošanas punktā un vadīja savas baterijas uguni, apklusinādams ienaidnieka ložmetējus uz kalna un dodams mūsu kājniekiem iespēju ieņemt šo nocietināto punktu. Pēc tam pārnesa novērošanas punktu uz kalnu un no turienes vadīja 2 pretinieka bruņuvilcienu apšaudi, piespiežot tos atkāpties.

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām. 1924. g. pārcelts uz Vidzemes artilērijas pulku par saimn. priekšnieku. 1924. g. nov. paaugst. par pulkvedi-leitnantu, neatkarības pēdējos gados pulkvedis. Apbalv. ar TZO IV šķ.

Padomju okupācijas gadā represēts. 1941. g. 14. jūn. deportēts, ieslodzīts nometnē. 1941. g. 28. okt. Kirovas apg. tiesa piesprieda P. nāvessodu (KPFSR KK 58-4). Nošauts Vjatlagā 1942. g. 10. janv.