LKOK nr.3/571

Preiss, Jānis

Virsleitnants 1. Latvijas neatkarības rotā.


* 1893. g. 18. augustā Vecbebru muižā.

+ 1922. g. 29. maijā, ar tuberkulozi.

[Apbedīts Kokneses pag. Zutēnu kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 22. marta cīņu pie Bataru mājām Zemgalē.

Paaugstināts par kapteini.

PREISS JĀNIS Andreja dēls
Neatkarības rotas virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1893. g. 18. aug. Vecbebros. Izglītojies Rīgas pilsētas reālskolā. Rakstvedis Koknesē.

1915. g. 15. aug. brīvprātīgi iestājies 2. Rīgas latv. strēln. bataljonā, jātnieku izlūku komandā. 1916. g. komandēts uz Oranienbaumas praporščiku skolu, kuru beidzis tā paša gada okt. un atkal atgriezies savā pulkā. Tur 1917. g. aug. iecelts par rotas komandieri un piedalījies kaujās pie Ikšķiles. Apbalv. ar Jura krustu un Annas IV šķ. ordeni. Demobilizēts 1918. g. 1. janv. Valkā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 18. dec. Rīgā, piedalījies visās kaujās pret lieliniekiem Kurzemē, Zemgalē un pie Rīgas.

1919. g. 22. marta kaujā pie Bataru mājām Zemgalē, kad rota bija cietusi lielus zaudējumus un pirmais vads sāka apjukumā atkāpties, P. zem ienaidnieka viesuļuguns apturēja un sakārtoja vadu un pats tā priekšgalā devās triecienā. Mūsējiem izdevās ienaidnieku sakaut, saņemt gūstekņus un iegūt trofejas; 25. martā kopā ar dažiem izlūkiem sakāva lielinieku lauksardzi pie Ķemeriem, kam sekoja Ķemeru galīga ieņemšana. 30. martā izlūkgājienā no Slokas pāri Lielupei pie Spuņģu mājām uzdūrās skaitliski lielākai kolonnai, ar attapīgu rīcību sacēla lieliniekos paniku, piespieda tos bēgt, tad izturēja 3 pretuzbrukumus, radīja ienaidniekam lielus zaudējumus, kā rezultātā tika izjaukts lielinieku plāns ieņemt Sloku.

Pēc Rīgas atbrīvošanas komandants Daugavgrīvā, pēc tam Armijas štāba izlūkošanas nodaļā. Bermontiešu avantūras laikā organizēja triecienrotu, kas tika iedalīta 5. Cēsu kājn. pulkā, un piedalījās ienaidnieka sakaušanā, sevišķi izceldamies 10.-11. nov. Ķekavas raj., 16-19. nov. pie Iecavas upes dzelzceļa tilta un 20. nov. pie Katrīnmuižas, kur ticis ievainots kājā. Par nopelniem šajās kaujās paaugst. par kapteini. No slimnīcas atgriezies 1920. g. febr. un piedalījies Latgales atbrīvošanas cīņās.

Tā paša gada jūl. veselības pasliktināšanās dēļ spiests vairākkārt ārstēties slimnīcā un slimības dēļ atvaļināts 1921. g. 13. maijā.

Miris ar tuberkulozi 1922. g, 29. maijā. Apbedīts Kokneses pag. Zutānu kapos. Piederīgajiem piešķirta jaunsaimn. Vecbebros.