L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/542: Ernests Priede

LKOK nr.3/542

Priede, Ernests


Virsleitnants 7. Siguldas kājnieku pulkā.


* 1895. g. 8. februāri Alūksnē.

+ 1921. g. 16. decembrī izdarīja pašnāvību Alūksnē.

[Apbedīts Alūksnes kapos.]

Apbalvots par izlūku gājienu un cīņu 1920. g. 6. maija naktī Medņikovas un Djetnovas ciemu rajonā Latgalē.





LKO 
SVAN  STAN 

PRIEDE ERNESTS Eduarda dēls
7. Siguldas kājn. pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1895. g. 8. febr. Alūksnē. Izglītojies reālskolā.

Krievu armijā iesaukts 1915. g. apr., tā paša gada dec. beidzis Pēterhofas praporščiku skolu, 1916. g. febr. nosūtīts uz fronti. 748. Viļņas kājn. pulkā dienējis par jātnieku izlūku komandas priekšnieku. Piedalījies kaujās pret vāciešiem Daugavpils un Rīgas frontēs. 1916. g. martā ievainots, jūl. atgriezies frontē. 1916. g. dec. kaujās pie Rīgas ievainots un kontuzēts. Apbalv. ar Staņislava II, III šķ., Annas III, IV šķ. ordeņiem, stādīts priekšā apbalvošanai ar Vladimira IV šķ. ordeni. No 1917. g. pavasara karadarbībā vairs nav piedalījies, jo atradies ilgstošā atvaļinājumā ievainojumu dēļ. Pēc armijas sabrukuma Maskavā piedalījies pretlielinieciskā organizācijā, divreiz arestēts, līdz 1920. g. febr. pārnācis no Krievijas pāri frontei.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1920. g. martā, dienējis 7. Siguldas kājn. pulkā kā jaunākais virsnieks, vēlāk rotas komandieris. Piedalījies pēdējās Latgales atbrīvošanas kaujās un izlūkgājienos.

1920. g. 6. maija naktī izlūkgājienā Medņikovas un Detnovas sādžu raj., kad ienaidnieka pārspēks pilnīgi ielenca P. vadīto nodaļu, straujā triecienā to sakāva, saņēma 27 gūstekņus un ieguva ložmetēju. Pēc tam turpināja izlūkošanu un ievāca ziņas par pretinieka spēkiem un grupēšanos. Tad bez zaudējumiem atgriezās pie savējiem.

Pēc brīvības cīņām turpinājis dienestu savā pulkā. Izdarījis pašnāvību 1921. g. 16. dec. Alūksnē. Apbedīts Alūksnes kapos.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :