L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/281: Eduards Verners Puķītis

LKOK nr.3/281

Puķītis, Eduards Verners


Kapteinis-leitnants Kara flotilijā.


* 1889. g. 27. augustā Mazsalacā.

+ 1971. gadā, Rīgā.

[Apbedīts Rīgā, Torņakalna kapos.]

Apbalvots par uzbrukumu 1919. g. 25. jūnijā pie Planupes Vidzemē un par flotilijas vadību un desanta izcelšanu pie Daugavgrīvas cietokšņa 15. oktobrī.



Bijis 1945. gadā apcietināts un notiesāts. Sodu izcietis Čeļabinskas apgabalā. 1952. gadā atgriezās Latvijā.


LKO  VIES 
STAN 

PUĶĪTIS EDUARDS VERNERS Andreja dēls
Kara flotilijas komandieris, kapteinis-leitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1889. g. 27. aug. Mazsalacā jūrnieka ģimenē.

Izglītojies jūras kadetu korpusā Pēterburgā, pēc tam vairākus gadus dienējis krievu karaflotē kā navigators, tad ieskaitīts rezervē. 1914. g. 20. jūl. iesaukts atkārtoti Baltijas jūras karaflotē. 1914. g. nov. paaugst. par admiralitātes praporščiku. 1916. g. jūl. paaugst. par podporučiku, bijis komandējošos amatos uz karakuģiem - mīnu aizžogotāju, traleru grupā, uz palīgkreisera "Rīga", piedalījies kaujās. Apbalv. ar Staņislava ordeņa III šķ. 1918. g. pēc krievu flotes sabrukuma palicis Somijā, dienējis somu flotē līdz 1918. g. beigām.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 4. febr. Tallinā, palīdzējis Ziemeļlatvijas brigādes organizēšanā. 1. Valmieras un 2. Cēsu kājn. pulku rindās kā rotas komandieris piedalījies Ziemeļvidzemes atbrīvošanā, vēlāk kaujās pret landesvēru un dzelzsdivīziju pie Cēsīm un Raunas, pēc tam līdz Rīgai, kur ieradies ar nelielu partizānu grupu jau 4. jūl. 1919. g. sept. iecelts par Lubāna ezera flotilijas komandieri, okt. noorganizējis kaujas un transporta floti Daugavā. Piedalījies Daugavgrīvas ieņemšanā 15. okt., vairākkārtējos izlūkbraucienos un desantu izsēdināšanā Daugavas krastos, pie Ragaciema un Rīgas Jūrmalā Dzintaru raj., pēc tam cīņās Lielupes baseinā.

1919. g. 25. jūn. kaujā pie Plānupes P. ar savu rotu devās ienaidnieka aizmugurē, ielenca Plānupes muižu un straujā triecienā ieguva ložmetēju, tā dodams mūsējiem iespēju tālākam uzbrukumam. 1919. g. 15. okt. P. zem niknas apšaudes personiski izsēdināja pirmo desantu Daugavgrīvas cietoksnī, tā lielā mērā veicinādams cietokšņa un Bolderājas ieņemšanu.

1920. g. sākumā iecelts par vecāko jūras priekšnieku, pēc tam par Krasta apsardzības diviziona komandieri. 1921. g. 1. maijā nozīmēts par kuģa "Artilērists" komandieri. 1923. g. apr. paaugst. par komandleitnantu un no dienesta atvaļināts.

Direktors paša dibinātā "Latvju-angļu kuģniecības sabiedrībā". Piešķirta jaunsaimn. Bolderājas pag. Kromaņa muižā.

1945. g. rudenī apcietināts. PSRS leTK Sevišķā apspriede 1946. g. 23. martā notiesāja P. uz 8 gadiem (KPFSR KK 58-la, 58-11). Atradies ieslodzījumā Čeļabinskas apg. Atbrīvots 1952. g. 20. nov., atgriezies Latvijā. Miris 1971. g. Rīgā. Apbedīts Rīgā, Torņakalna kapos.

Papildinformācija:

LK 1939(178): Apbalvots ar Viestura ordeņa IV šķ.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :