L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/1727: Fridrichs Puriņš

LKOK nr.3/1727

Puriņš, Fridrichs


Seržants Cēsu rotā.


* 1893. g. 9. martā Jaunmīlgrāvī.

+ P. sakropļotais līķis atrasts 1941. g. jūlijā Rīgas Centrālcietuma pagalmā.

[Apbedīts Rīgā, Meža kapos.]

Apbalvots par cīņām 1919. g. 29. februārī pie Skrundas muižas un 1920. gadā pie Darvnieku kroga un Tiltagala mājām Latgalē.

Pakāpeniski paaugstināts par virsnieka vietnieku. 1940. g. 15. jūnijā bija sardzes priekšnieks robežapsardzības dienestā un piedzīvoja Sarkanarmijas uzbrukumu Masļenku ciemam, kur gāja bojā viņa sieva un dēls.

1940.g. rudenī apcietināts. Pēc vācu armijas ienākšanas 1941.g. jūlijā atrasts Centrālcietuma masu kapā viņa sakropļotais līķis. Apbedīts Meža kapos Rīgā.


LKO 
JURA 

PURIŅŠ FRIDRIHS Jura dēls
Cēsu rotas seržants.

Ordenis piešķirts 1924. gadā

Dzimis 1893. g. 25. febr. Mangaļu pag. Jaunmīlgrāvjos. Pagastskolas izglītība.

1. pasaules kara laikā dienējis 15. Kavalērijas divīzijas 15. ulānu pulkā. Piedalījies kaujās pie Varšavas un Lietuvā. Apbalv. ar Jura krusta III, IV šķ., paaugst. par seržantu.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. nov., piedalījies Kurzemes atbrīvošanā, pēc tam kaujās Latgalē.

1919. g. 28. febr. uzbrukumā Skrundas muižai P. pirmais ielauzās pretinieka pozīcijās, sagūstīja 2 sarkanarmiešus un ieguva ložmetēju. 1920. g. janv. Latgalē pie Darvinieku kroga un Tiltagala mājām pēc paša iniciatīvas ieņēma šīs mājas, sagūstīja 9 pretiniekus un ieguva ložmetēju.

Atvaļināts 1922. g. 15. martā. Bijis uzraugs Ludzas apr. robežapsardzības raj. Piešķirta jaunsaimn. Mangaļu pag.

1940. g. Robežsargu brigādes 3. Jaunlatgales brigādes 1. rotas 2. sardzes priekšnieks Augšpilī.

1940. g. 15. jūn. Masļenku sādžā Sarkanās armijas uzbrukuma laikā sagūstīts, nošauta sieva Hermīne, ievainots dēls Voldemārs, kurš pēc tam miris Rēzeknes slimnīcā.

Sakarā ar smagajiem pārdzīvojumiem pēc paša lūguma 1940. g. 24. jūl. atvaļināts no armijas, dzīvojis Mangaļu pag.

Apcietināts 1940. g. rudenī. P. sakropļotais līķis atrasts 1941. g. jūl. Rīgas Centrālcietuma pagalmā. Apbedīts Rīgā, Meža kapos.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :