L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/6: Jānis Jāņa dēls Puriņš

LKOK nr.3/6

Puriņš, Jānis Jāņa dēls


Pulkvedis-leitnants, Kurzemes divīzijas komandiera vietas izpildītājs.


* 1889. g. 25. aprīlī Mārsnēnu pagastā.

+ 1944. g., vai vēlāk

[Citu ziņu nav.]

Apbalvots par kauju vadīšanu Latgalē 1919./1920. gadā un par Daugavpils un Rēzeknes atbrīvošanu.

Paaugstināts par pulkvedi. Bija L.k.o, domes loceklis.

1944. g. 13. oktobrī NKVD apcietināts, un tā paša gada 18. novembrī kara tribunāls Valmierā piesprieda 7 gadus. Pārsūtot uz Termiņa cietumu Rīgā, pazudis bez vēsts.


LKO  TZO 

VYT  PLVM 

PURIŅŠ JĀNIS Jāņa dēls
1. Kurzemes divīzijas komandiera v. i., pulkvedis-leitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1889. g. 25. apr. Mārsnēnu pag. Sakaiņos lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies Raunas draudzes, Valmieras pilsētas skolās.

Krievu armijā iesaukts 1910. g. nov., kareivis Cēsu kara apr. priekšnieka pārvaldē, pēc tam Viļņas kara apg. intendantūrā. 1915. g. pārcelts uz 173., vēlāk 3. rezerves pulku Toropecā un Pēterhofā. 1916. g. okt. komandēts uz 1. Maskavas praporščiku skolu, to beidzis 1917. g. febr., apr. ieskaitīts 4. Vidzemes latv. strēln. pulkā. Vada komandieris, pēc tam ložmetēju komandas komandieris līdz 1. pasaules kara beigām, pēc Rīgas krišanas piedalījies kaujās pie Līgatnes. Vācu okupācijas laikā atgriezies tēva mājās.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi tūlīt pēc valsts proklamēšanas 1918. g. nov. Cēsu brīvprātīgo rotā. Kā rotas komandieris cīnījies pret lieliniekiem pie Āraišiem, Līgatnes un Ieriķiem, cenšoties aizturēt ienaidnieka ielaušanos Rīgā. Vēlāk atkāpies uz Kurzemi, piedalījies 1919. g. 16. janv. kaujā pie Lielauces. 31. martā iecelts par bataljona komandieri, piedalījies visās kaujās Kurzemē un pie Rīgas. Paaugst. par pulkvedi-leitnantu.

Pēc Rīgas atbrīvošanas iecelts par apcietinātā raj. priekšnieku. 1919. g. jūn. ieradies Latgales frontē Lubānas un Atašienas raj. 7. aug. iecelts par 2. Ventspils kājn. pulka komandieri. 16. okt. par 1. Kurzemes divīzijas komandieri un Austrumu frontes pavēlnieku. Līdz miera noslēgšanai nepārtraukti atradies frontē gan pret bermontiešiem no Jaunjelgavas līdz Jēkabpilij, gan pret lieliniekiem Latgalē.

Kad mūsu spēku lielākā daļa cīnījās pret bermontiešiem, P. ar atlikušajām vienībām noturēja lieliniekus visā frontē; sākoties uzbrukumam Latgalē, pēc pārdomāta plāna īsā laikā ieņēma Rēzekni un Daugavpili un spīdoši vadīja padoto divīziju līdz brīvības cīņu beigām. 1920. g. 13. aug. apbalv. ar LKOIII šķ. un iecelts par LKO domes locekli. 1920. g. 29. sept. no divīzijas komandiera amata atkāpies, palicis 2. Ventspils kājn. pulka komandiera amatā. Arī vēlāk laiku pa laikam pildījis divīzijas komandiera pienākumus. 1925. g. 22. jūn. paaugst. par pulkvedi. 1928. g. vidū no amata atbrīvots, pārcelts uz Rīgas kara apr. pārvaldi. Piešķirta dārzsaimn. Nītaures pag. Lakšu muižā. Apbalv. ar Polijas "Virtuti militari" un Lietuvas "Vytis" ordeņa I šķ. 3. pak. Neatkarības pēdējos gados pulka, bataljona komandieris.

1939. g. atvaļināts. Dzīvojis Mārsnēnu pag. Sakaiņos. lauksaimnieks, arī aizsargs. 1941.-1944. g. Mārsnēnu, Liepas un Rankas pag. komandants, vadījis šo pag. aizsargu darbību.

1944. g. 13. okt. arestēts. 1944. g. 18. nov. 3. Baltijas flotes kara tribunāls Valmierā notiesāja P. uz 7 gadiem. Pārsūtīts uz Rīgas 2. cietumu un pazudis bez vēsts.

Papildinformācija:

LK 1939(92): Biografija (iesk. ka apbalv. ar TZO IV šķ.)


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :