L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/714: Krišjānis Reguts

LKOK nr.3/714

Reguts, Krišjānis


Seržants 1. Latvijas neatkarības rotā.


* 1891. g. 23. maijā Elkšņu pagastā.

+ 1942. g. 26. februārī Vjatlagā.

[]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 29. janvārī pie Skrundas.

1920. gadā paaugstināts par leitnantu. 1923. g. 18. novembrī par virsleitnantu. Pēdējā dienesta pakāpe kapteinis.

1941. g. 14. jūnijā deportēts.


LKO 
JURA 

REGUTS KRIŠJĀNIS Indriķa dēls
Neatkarības rotas seržants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1891. g. 23. maijā Elkšņu pag. Izglītojies amatnieku skolā Maskavā. Elektrotehniķis, telefona līniju mehāniķis.

Krievu armijā iesaukts 1912. g., dienējis 28. Sibīrijas strēln. pulkā. 1. pasaules kara sākumā kā vecākais apakšvirsnieks devies uz fronti; piedalījies kaujās Austrumprūsijā un Varšavas frontē. 1914. g. dec. ievainots. Pēc izveseļošanās 1916. g. instruktors 11. armijas štāba telegrāfa un telefona skolā, kur palicis līdz kara beigām. Apbalv. ar 2 Jura krustiem. 1918. g. maijā atgriezies Latvijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 18. dec. Rīgā, piedalījies visās Kalpaka bataljona, vēlākās 1. Latv. atsevišķās brigādes kaujās. 1919. g. paaugst. par leitnantu.

1919. g. 29. janv. kaujā pie Skrundas R. kopā ar 2 virsniekiem spēcīgā ugunī apgāja ienaidnieka kreiso spārnu, uzstādīja ložmetēju un apšaudīja pretinieka ķēdi, kā rezultātā mūsējiem izdevās ieņemt Skrundas muižu bez zaudējumiem.

1919. g. vasarā iecelts par Liezeres raj. komandantu, rudenī pārcelts par būvnodaļas priekšnieku Atsevišķajā telegrāfa un telefona rotā. No tās pārskaitīts uz Elektrotehnisko divizionu, saimniecības komandas priekšnieks, vēlāk vada komandieris.

1923. g. beidzis virsnieku kursus, paaugst. par virsleitnantu. No 1931. g. vada komandieris 12. Bauskas kājn. pulkā. Tad atgriezies Tehniskajā divīzijā, vēlāk dienējis 1. Kurzemes divīzijas štābā. Padomju okupācijas laikā armiju atstājis.

1941. g. 14. jūn. deportēts uz Krieviju. Miris 1942. g. 26. febr. Vjatlagā.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :