L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/443: Jānis Arveds Reipolts

LKOK nr.3/443

Reipolts, Jānis Arveds


Virsleitnants 6. Rīgas kājnieku pulkā.


* 1891. g. 16. augustā Oļu pagastā.

+ 1938. g. 19. jūnijā Oļu pagastā.

[Apbedīts Oļu pag. Skāķu kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 18. novembra cīņu pie Iecavas upes.

1920. g. 14. aprilī paaugstināts par kapteini.



LKO 
SVAN  STAN  VLAD 

REIPOLTS JĀNIS ARVĪDS Jāņa dēls
6. Rīgas kājn. pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1891. g. 16. aug. Oļu-Apeltienas pag. Beidzis Cēsu pilsētas skolu, pašmācības ceļā sagatavojies abitūrijai un kā eksternis nolicis eksāmenus Maskavā. Pēc tam studējis Maskavas Zemkopības institūtā, bet to nepabeidzis.

Krievu armijā iestājies 1914. g. aug. un sācis dienestu Rezerves pulkā. 1915. g. aug. beidzis Saratovas praporščiku skolu un piedalījies kaujās pret Vāciju. Frontē pie Naroča ezera kontuzēts, saindējies ar indīgām gāzēm. Par kauju nopelniem apbalv. ar Staņislava III šķ., Annas IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. sept. Cesvainē. 6. Rīgas kājn. pulka rindās kā rotas komandieris tūlīt devies cīņās pret bermontiešiem, pēc tam piedalījies Latgales atbrīvošanā. 1920. g. 4. apr. paaugst. par kapteini.

1919. g. 18. nov., kad ienaidnieks pie Iecavas pārrāva mūsu fronti un jau virzījās dziļāk aizmugurē, R., atrazdamies ar savu rotu rezervē un nokļuvis zem spēcīgas ložmetēju un šauteņu uguns, ātri sakārtoja rīcībā esošos spēkus un apturēja pretinieka uzbrukumu. Lai gan zaudējumi bija lieli, mūsējiem izdevās noturēties pozīcijās. Pēc tam, redzēdams, ka bermontieši draud sagūstīt mūsu artilērijas bateriju, veda savus vīrus durkļu triecienā un atsvieda ienaidniekus pāri Iecavas upei, tā ievērojami sekmēdams visa pulka panākumus.

Pēc paša vēlēšanās atvaļināts 1921. g. 10. apr., atgriezies lielinieku izpostītajās tēva mājās - Oļu pag. Jaunšēnos. Kādu laiku darbojies Cēsu un Madonas aizsargu pulkos kā rotas un bataljona komandieris, vēlāk aizsargs Oļu pag. nodaļā. Bijis Madonas apr. valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja biedrs. Miris 1938. g. 19. jūn., apbedīts Oļu pag. Skāķu kapos.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :