L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/785: Emils Rinkovičs

LKOK nr.3/785

Rinkovičs, Emils


Leitnants 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā.


* 1897. g. 6. janvāri Jelgavā.

+ 1963. g. 25. novembrī

[Apbedīts Salacgrīvas pilsētas kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 3. aprīļa cīņām pie Uškalnu mājām Jaunlaicenes rajonā, kur atvairījis ienaidnieka pārspēku.

Pakāpeniski paaugstināts. Pēdējā dienesta pakāpe Pulkvedis-leitnants.



LKO  TZO  VIES 

RINKOVIČS EMĪLS Jāņa dēls
1. (4.) Valmieras kājn. pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1897. g. 6. janv. Jelgavā lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Jelgavas reālskolu, studējis Augstāko Statistikas zinātņu institūtā Pēterburgā.

Krievu armijā iesaukts 1917. g. janv., dienējis 1. rezerves kājn. pulkā Petrogradā. Nosūtīts uz Pāvila karaskolu, beidzis 1917. g. 1. sept., iedalīts Rezerves latv. strēln. pulkā, kurā palicis līdz revolūcijai. Jau 1915. g. piedalījies partizānu cīņās pret vāciešiem Lietuvā, 1917.-1918. g. cīņās pret lieliniekiem Petrogradā un Tērbatā. No 1918. g. okt. dienējis ģenerāļa Judeņiča krievu Ziemeļarmijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.g. 7. martā, ložmetēju komandas sastāvā piedalījies kaujās Ziemeļvidzemē no Apes līdz Daugavai. Paaugst. par virsleitnantu.

1919. g. 3. apr. kaujā ar lieliniekiem Jaunlaicenes raj., kad ienaidnieka pārspēks uzbruka Valmieras kājn. pulka pozīcijām, R. ar ložmetēju vadu, neskatoties uz spēcīgo uguni, pārgāja pretuzbrukumā, sīvā kaujā atņēma ložmetēju un piespieda ienaidnieku atkāpties, tā izšķirdams kauju mums par labu.

Piedalījies arī cīņās pret bermontiešiem.

1919. g. nov. beigās pārvietots uz Bruņuvilcienu divizionu. 4. vilciena komandieris, pēc tam uz 2. bruņuvilciena. 1924. g. pārvietots uz Smagās artilērijas pulku, baterijas komandieris, vēlāk munīcijas pārzinis. 1925. g. nov. paaugst. par kapteini, vēlāk par pulkvedi-leitnantu. Piešķirta jaunsaimn. Lielvircavas pag. Apbalv. ar TZO V šķ., Viestura ordeni.

1941. g. 14. jūn. deportēts uz Krieviju. 1941. g. 28. jūn. apcietināts. 1943. g. maijā notiesāts uz 10 gadiem. Ieslodzījumu aizvadījis Noriļskā pie Lamas ezera. Atgriezies Latvijā. Miris 1963. g. 25. nov. Apbedīts Salacgrīvas pilsētas kapos.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :