L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/581: Hugo Rozenšteins

LKOK nr.3/581

Rozenšteins, Hugo


Kapteinis 1. Latvijas neatkarības rotā.


* 1892. g. 11. jūlijā Salacas pagastā.

+ Nošauts 1941. g. 30. jūlijā Maskavā.

[]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 16. janvārī pie Lielauces.

1919. g. 20. novembrī paaugstināts par pulkvedi-leitnantu, 1928. g. 18. novembrī par pulkvedi un 1935. g. 3. novembrī par ģenerāli. No 1934. g. 19. septembra līdz 1935. g. 18. novembrim Armijas štāba priekšnieka 1. palīgs. No 1935. g. 18. novembra līdz 1939. g. 6. oktobrim Augstākās kara skolas priekšnieks. No 1939. g. 6. oktobra līdz 1940. g. 30. jūlijam Armijas štāba priekšnieks. 1940. g. 15. aprīlī iecelts par Ordeņu kapitula locekli.

1940.g. 29. augustā NKVD apcietināts. PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija 1941. g. 9. jūlijā piesprieda nāves sodu.


LKO  TZO 
SVAN  STAN  VLAD 
FRLH  VAB1  PLRE  FIBR 

ROZENŠTEINS HUGO Augusta dēls
Neatkarības rotas kapteinis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1892. g. 11. jūl. Vecsalacas pag. Mērniekos. Svētciema dzirnavnieka dēls. Beidzis Rīgas reālskolu.

Krievu armijā iestājies 1914. g. janv. kā brīvprātīgais, dienējis 92. Pečoras kājn. pulkā Narvā. Ieguvis jaunākā apakšvirsnieka pak. Piedalījies pirmajās kaujās pret Vāciju un Austriju. 1914. g. sept. nosūtīts uz Aleksandra karaskolu Maskavā, to beidzis 1915. g. 1. febr. Iedalīts 15. Tiflisas grenadieru pulkā, rotas komandieris. Piedalījies kaujās pret vāciešiem kā rotas, vēlāk bataljona komandieris, štāba virsnieks. Paaugst. līdz štabskapitānam. Apbalv. ar Staņislava II, III šķ., Annas II, III, IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem. 1917. g. dec. aizgājis no armijas un atgriezies Latvijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 27. dec. Rīgā 1. Latgales rotā, vēlāk pārgājis uz Neatkarības rotu. 16. janv. kaujā pie Lielauces smagi ievainots, ilgāku laiku ārstējies Liepājā un Vācijā. Paaugst. par pulkvedi-leitnantu.

1919. g. 16. janv. Lielaucē piepeša ienaidnieka uzbrukuma laikā R. ar savu vadu 17 cilvēku sastāvā devās tuvcīņā. Lai gan vads zaudēja 7 kritušos un ievainotos, visi uzbrukumi tika atsisti un pretinieks apturēts, līdz ieradās citas bataljona daļas un atsita lieliniekus. Šajā kaujā R. tika ievainots.

1919. g. aug. komandēts Armijas virspavēlnieka štāba rīcībā, dienējis Operatīvajā daļā. 1920. g. beigās kara atašejs Vācijā. 1924. g. beidzis vecāko virsnieku kursus.

1926. g. aug. iecelts par Armijas komandiera štāba Operatīvās dalās priekšnieka v. i., komandēts uz Čehoslovakijas kara akadēmiju. 1928. g. bataljona komandieris 5. Cēsu kājn. pulkā, paaugst. par pulkvedi. No 1939. g. 7. okt. Armijas štāba priekšnieks, ģenerālis. Apbalv. ar TZO III šķ., Francijas Goda Leģiona, Somijas Baltās Rozes ordeņiem, Polijas Drošsirdības krustu, "Polonia Restituta" III šķ. ordeni, Igaunijas Brīvības krusta I šķ. 3. pak. Piešķirta jaunsaimn. Svētciema pag. Sarakstījis vairākas militāra rakstura grāmatas.

1940. g. atvaļināts, 29. aug. arestēts. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija piesprieda R. nāvessodu. Nošauts Maskavā 1941. g. 30. jūl.

Papildinformācija:

ET: Hugo Rozensteins (Kolonel) apbalvots ar Vabadusrist I-3 šķ. (20.02.1925).


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :