L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/58: Jūlijs Rozentāls

LKOK nr.3/58

Rozentāls, Jūlijs


Virsleitnants 10. Aizputes kājnieku pulkā.


* 1894. g. 1. maijā Kalnciema pagastā.

+ 1941. g. 16. oktobrī nošauts.

[]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 6. novembrī Liepājas kara ostas rajonā un pie Šķēdes tilta.

Pakāpeniski paaugstināts. Pēdējā pakāpe pulkvedis. 1939. gadā Vidzemes divīzijas štāba priekšnieks. Bija Sarkanarmijas 24. teritoriālā korpusa 181. divīzijas štāba priekšnieks pulkveža dienesta pakāpē.

1941.g. 21. maijā NKVD apcietināts. PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija 1941. g. 18. jūlijā notiesāja uz nāvi.


LKO 

ROZENTĀLS JŪLIJS Krišjāņa dēls
10. Aizputes kājn. pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1894. g. 1. maijā Kalnciema pag. Beidzis Jelgavas reālskolu, studējis agronomiju RPI.

Krievu armijā iesaukts 1916. g., beidzis Taškentas praporščiku skolu, dienējis Persijas pierobežā, pēc tam Ašhabadas kājn. družīnā. 1917. g. aug. pārgājis dienēt uz 2. Rīgas latv. strēln. pulku. Vienā no kaujām kontuzēts, pie Pleskavas kritis vācu gūstā, īsu laiku dienējis Sarkanajā armijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 4. jūl. Rīgā. Liepājā ieskaitīts Latgales papildu bataljonā, vēlākajā 10. Aizputes kājn. pulkā. Rotas komandieris, piedalījies Liepājas aizstāvēšanā.

1919. g. naktī uz 6. nov. Liepājas karaostas raj., kad lieli vāciešu spēki uzbruka pie Šķēdes tilta, R. ar vadu izvirzījās no ierakumiem uz priekšu, apgāja pretinieka spārnu un piespieda to bēgt, tā izšķirdams kaujas iznākumu, turklāt ieguva smago un vieglo ložmetēju.

Dienestā palicis arī pēc brīvības cīņām, pulka sakaru komandas priekšnieks. 1923. g. beidzis sakaru virsnieku kursus un paaugst. par kapteini. 1928. g. beidzis kara akadēmiskos kursus, pārcelts uz 4. Zemgales divīzijas pārvaldi, štāba operatīvās daļas adjutants. Vēlāk pārcelts uz karaskolu kursu priekšnieka amatā, pēc tam Armijas štāba apmācības kursu priekšnieks. Paaugst. par pulkvedi, iecelts par 2. Vidzemes divīzijas štāba priekšnieku. 1939. g. žurnāla "Militārais Apskats" redaktors.

1941. g. 21. maijā apcietināts. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija piesprieda R. nāvessodu. Nošauts 1941. g. 16. okt. Maskavā.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :