L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/438: Jānis Valdis Bekmanis

LKOK nr.3/438

Bekmanis, Jānis Valdis


Virsleitnants 2. Ventspils kājnieku pulkā.


* 1893. g. 15. martā Kandavas pagastā.

+ 1943. g. 12. apr. Novosibirskas cietumā Nr. 1.

[]

Apbalvots par 1920. g. 10. janvāra kauju pie Grigu ciema Latgalē.

1928. g. 22. jūnijā paaugstināts par kapteini. Pēdējā pakāpe Pulkvedis-leitnants.



LKO  TZO  VIES  AIZX 

BEKMANIS JĀNIS Jēkaba dēls
2. Ventspils kājn. pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1893. g. 15. martā Irlavas pag. Beidzis ģimnāziju Dubultos, iestājies Šanavska universitātes Juridiskajā nodaļā Maskavā.

Krievu armijā iesaukts 1915. g. sept., iedalīts 178. rezerves kājn. pulkā Staraja Rusā. 1916. g. vasarā pārnācis uz Rezerves latv. strēln. bataljonu. 1916. g. dec. komandēts uz praporščiku skolu Gatčinā. Pēc tās beigšanas iedalīts 1. Daugavgrīvas latv. strēln. pulkā. Piedalījies 1917. g. aug. kaujās pie Siguldas.

Pēc krievu armijas sabrukuma kopā ar pulkvedi Briedi aizgājis no dienesta, kādu laiku dzīvojis Krievijā un 1918. g. vasarā atgriezies Kurzemē.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 1. apr., 2. Cēsu bataljona rindās cīnījies pie Kalnciema un Slokas, vēlāk Vidzemē un Latgales frontē. Par nopelniem izlūkgājienā pie Atašienes 1919. g. 12. aug. paaugst. par virsleitnantu. Vēlāk rotas komandieris 2. Ventspils kājn. pulkā. Piedalījies cīņās pret lieliniekiem līdz miera noslēgšanai.

1920. g. 10. janv. Latgalē uzbrukuma laikā Griģu sādžai B., būdams ievainots, neatstāja ierindu, zem spēcīgas uguns pirmais veda savu vadu triecienā un ieņēma ienaidnieka ierakumus, saņemdams gūstekņus un iegūdams ložmetēju. Smagi ievainots, B. palika rotā līdz Latgales pilnīgai atbrīvošanai.

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām. 1926. g. beidzis virsnieku kursus. 1928. g. pārcelts uz 1. Liepājas kājn. pulku par sakaru komandas priekšnieku, paaugst. par kapteini. Vēlāk pulka sapieru komandas priekšnieks.

Neatkarības pēdējos gados atvaļināts. 15. Liepājas aizsargu pulka komandiera palīgs. Liepājas un Aizputes apr. vecākais. Apbalv. ar TZO V šķ., Viestura ordeni, Aizsargu Nopelnu krustu. Mainījis uzvārdu uz CELMS.

1940. g. jūl. - 1. nov. 1. Liepājas kājn. pulka bataljona komandieris, pēc tam no armijas atvaļināts. Dzīvojis pie Liepājas Priekuļos un saimniekojis savā saimn.

1941. g. 22. jūn. apcietināts un deportēts uz Novosibirskas cietumu Nr. 1. 1943. g. 8. dec. PSRS leTK Sevišķā apspriede piesprieda B. brīvības atņemšanu uz 10 gadiem (KPFSR KK 58-4, 58-13) un ieslodzīja labošanas darbu nometnēs, taču Sevišķā apspriede savu spriedumu atcēla, jo B. bija miris no meningīta jau 1943. g. 12. apr. Novosibirskas cietumā Nr. 1.

Papildinformācija:

[1]: Pēc grāmatas [1] (laikam nepareizām ziņām), 1941. g. 15. martā noslepkavots Liepājas Kara ostā. [Aprakts Šķēdes kāpās.]


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :