L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/1616: Teodors Rutulis

LKOK nr.3/1616

Rutulis, Teodors


Kapteinis 1. Liepājas kājnieku pulkā.


* 1893. g. 30. septembrī Spāres pagastā.

+ 1944. g. 23. novembrī Vācijā.

[]

Apbalvots par izlūku gājienu 1919. g. 20. septembrī ienaidnieka aizmugurē Lieparas-Dorftopoles apkārtnē.

Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju.



LKO  TZO 

RUTULIS TEODORS Anša dēls
1. Liepājas kājn. pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1923. gadā

Dzimis 1893. g. 1. okt. Zlēkstendes pag. Ozoliņos. Izglītojies reālskolā Talsos.

Krievu armijā iesaukts 1914. g. 23. okt., dienējis 98. rezerves bataljonā, 140. un 39. rezerves kājn. pulkos, 7. Turkestānas strēln. pulkā. Beidzis Čistopoles praporščiku skolu. Piedalījies karadarbībā Dienvidrietumu frontē. Armiju atstājis 1918. g. martā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 15. martā Ventspilī, dienējis Neatkarības bataljonā, pēc tam Malienas bataljonā, no 1919. g. 7. aug. 1. Liepājas kājn. pulkā, rotas komandieris. Piedalījies kaujās pie Slokas, Kalnciema, Piņķiem, vēlāk Latgales atbrīvošanā.

1919. g. naktī uz 20. sept Latgalē Liparas muižas tuvumā pie Domopoles uzbrukuma ienaidnieka apturei R. sagūstīja to, ieguva vieglo ložmetēju, apgāja un ar strauju triecienu ieņēma Liparu muižu, kur sagūstīja 22 sarkanarmiešus un atņēma smago ložmetēju, tā saceļot paniku lielinieku aizmugurē un nodrošinot mūsējo panākumus tālākajā kaujā.

1921. g. beidzis virsnieku kursus, rotas komandieris savā pulkā. Paaugst. par kapteini. 1930. g. beidzis bataljona komandieru kursus. 1934. g. paaugst. par pulkvedi-leitnantu. bataljona komandieris, vēlāk pulka saimn. daļas priekšnieks. Apbalv. ar TZO IV, V šķ.

1941. g. pašaizsardzības spēku vadītājs Liepājā. Pēc tam līdz 1943. g. sākumam 21. Liepājas policijas bataljona komandieris. Veselības stāvokļa dēļ 1943. g. aug. atvaļināts.

1944. g. rudenī devies trimdā uz Vāciju. Dzīvojis Tiringenē, Bokvallendorfas ciemā. Miris 1944. g. 23. nov.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :