L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija



Mums pašlaik nav šī Lāčplēša attēls ...

LKOK nr.3/1141

Saulītis, Jānis Kārļa dēls


Virsleitnants 6. Rīgas kājnieku pulkā.


* 1897. g. 9. decembrī Kusas muižā Cēsu apriņķī.

+ 1944. g., vai vēlāk

[Citu ziņu nav.]

Apbalvots par 1919. g. 10. novembra uzbrukumu pie Šampētera muižas.



1944. gadā NKVD apcietināts. Citu ziņu nav.


LKO  TZO  AIZX 

SAULĪTIS JĀNIS Kārļa dēls
6. Rīgas kājn. pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1897. g. 9. dec. Kusas pag. Izglītojies reālskolā.

Krievu armijā iesaukts 1916. g., beidzis Gatčinas praporščiku skolu, dienējis latv. strēln. formējumos līdz 1918. g. janv., pēc tam Sarkanajā armijā, dienējis Stukmaņos līdz 1919. g. maijam.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 16. jūn. Pļaviņās, piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 1920. g. apr. paaugst. par virsleitnantu.

1919. g. 10. nov. Rīgā uzbrukumā Šampēterim S. izsita ienaidnieku no pozīcijām, pēc tam ielenca bermontiešus Dzegužkalna tuvumā un sacēla to rindās apjukumu, tā lielā mērā sekmēdams Dzegužkalna iekarošanu, 3 smago ložmetēju atņemšanu; tālākā uzbrukuma laikā tika ievainots.

Pēc brīvības cīņām dienējis Rīgas dzelzceļa policijā. No 1930. g. 9. Madonas aizsargu pulka Cesvaines nodaļas priekšnieks, mežsargs. 1933. g. atgriezies armijā, dienējis 6. Rīgas un 4. Valmieras kājn. pulkos. Piešķirta jaunsaimn. Ozolnieku pag. Dūmiņos. Apbalv. ar TZO V šķ., Aizsargu Nopelnu krustu.

1941. g. okt. - 1942. g. martā Kalsnavas pag. policijas priekšnieka palīgs, pēc tam līdz 1943. g. sept. Madonas apr. 3. policijas iecirkņa (Jaunkalsnavā) uzraugs.

1944. g. febr. iesaukts latv. leģionā, rotas komandieris 2. robežsargu pulkā. 1944. g. jūn. beigās slimības dēļ atvaļināts, dzīvojis Kalsnavā.

1944. g. 27. aug. apcietināts. 1945. g. 13. apr. LPSR leTK karaspēka kara tribunāls notiesāja S. uz 10 gadiem (KPFSR KK 58-la). Par turpmāko likteni ziņu nav.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :