|
|
LKOK nr.3/1533
Seglenieks, Jānis
Leitnants Latviešu atsevišķās jātnieku nodaļas 1. eskadronā.
* 1894. g. 3. aprīlī Grazdonas pagastā.
+ 1936. g. 5. septembrī Ogrē.
[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]
Apbalvots par 1919. g. 6. jūnija cīņu pie Cēsīm un 20. jūnija ciņu pie Lielstraupes muižas.
Sasniedza kapteiņa dienesta pakāpi.
SEGLENIEKS JĀNIS Jāņa dēls
1. latv. atsevišķās jātnieku nodaļas leitnants.
Ordenis piešķirts 1922. gadā
Dzimis 1891. g. 3. apr. Mārcienas pag. Beidzis Rīgas pilsētas 3. skolu. Grāmatvedis Rīgā.
Krievu armijā iestājies kā brīvprātīgais 1914. g. sept., 26. Sibīrijas strēln. pulka sastāvā piedalījies kaujās pret vāciešiem. Divreiz smagi ievainots, kontuzēts. 1917. g. martā beidzis Gatčinas praporščiku skolu. No armijas demobilizēts 1918. g. 25. febr.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 9. martā, piedalījies Kurzemes un Rīgas atbrīvošanā, pēc tam cīnījies pret landesvēru Vidzemē.
1919. g. 6. jūn. Cēsu apkaimē S. ar 10 jātniekiem apsargāja tiltu pār Raunas upi. Sekmīgi izpildīja šo uzdevumu, atsita visus vācu uzbrukumus un radīja ienaidniekam lielus zaudējumus, neļāva šo tiltu uzspridzināt, jo tad vācu rokās būtu kritis igauņu bruņuvilciens; 20. jūn. pie Straupes pašā kaujas sākumā no slēpņa apšaudīja ienaidnieka avangardu un piespieda to panikā bēgt, turklāt ieguva 2 ložmetējus.
1919. g. 8. aug. pie Līvāniem ievainots galvā. No 1919. g. nov. dienējis Rīgas komandantūrā kā vada komandieris. 1920. g. jūn. pārcelts uz Latgales fronti, vēlāk uz Robežsargu brigādi.
Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām 6. Rīgas. 8. Daugavpils un 5.Cēsu kājn. pulkos. 1929. g. apbalv. ar TZO V šķ., 1933. g. paaugst. par kapteini. Ko 1935. g. dec. dienējis Kara ministrijas Apgādes pārvaldes Intendantūras daļā. Jaunsaimn. Lielauces pag. Galauces muižā pārdevis, 1935. g. ieguvis zemi Mārcienas pag. Pilskalnu pusmuižā.
Atvaļināts 1936. g. 27. jūl., tā paša gada 5. sept. miris. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.
|