L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/1533: Jānis Seglenieks

LKOK nr.3/1533

Seglenieks, Jānis


Leitnants Latviešu atsevišķās jātnieku nodaļas 1. eskadronā.


* 1894. g. 3. aprīlī Grazdonas pagastā.

+ 1936. g. 5. septembrī Ogrē.

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 6. jūnija cīņu pie Cēsīm un 20. jūnija ciņu pie Lielstraupes muižas.

Sasniedza kapteiņa dienesta pakāpi.



LKO  TZO 

SEGLENIEKS JĀNIS Jāņa dēls
1. latv. atsevišķās jātnieku nodaļas leitnants.

Ordenis piešķirts 1922. gadā

Dzimis 1891. g. 3. apr. Mārcienas pag. Beidzis Rīgas pilsētas 3. skolu. Grāmatvedis Rīgā.

Krievu armijā iestājies kā brīvprātīgais 1914. g. sept., 26. Sibīrijas strēln. pulka sastāvā piedalījies kaujās pret vāciešiem. Divreiz smagi ievainots, kontuzēts. 1917. g. martā beidzis Gatčinas praporščiku skolu. No armijas demobilizēts 1918. g. 25. febr.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 9. martā, piedalījies Kurzemes un Rīgas atbrīvošanā, pēc tam cīnījies pret landesvēru Vidzemē.

1919. g. 6. jūn. Cēsu apkaimē S. ar 10 jātniekiem apsargāja tiltu pār Raunas upi. Sekmīgi izpildīja šo uzdevumu, atsita visus vācu uzbrukumus un radīja ienaidniekam lielus zaudējumus, neļāva šo tiltu uzspridzināt, jo tad vācu rokās būtu kritis igauņu bruņuvilciens; 20. jūn. pie Straupes pašā kaujas sākumā no slēpņa apšaudīja ienaidnieka avangardu un piespieda to panikā bēgt, turklāt ieguva 2 ložmetējus.

1919. g. 8. aug. pie Līvāniem ievainots galvā. No 1919. g. nov. dienējis Rīgas komandantūrā kā vada komandieris. 1920. g. jūn. pārcelts uz Latgales fronti, vēlāk uz Robežsargu brigādi.

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām 6. Rīgas. 8. Daugavpils un 5.Cēsu kājn. pulkos. 1929. g. apbalv. ar TZO V šķ., 1933. g. paaugst. par kapteini. Ko 1935. g. dec. dienējis Kara ministrijas Apgādes pārvaldes Intendantūras daļā. Jaunsaimn. Lielauces pag. Galauces muižā pārdevis, 1935. g. ieguvis zemi Mārcienas pag. Pilskalnu pusmuižā.

Atvaļināts 1936. g. 27. jūl., tā paša gada 5. sept. miris. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :