L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/820: Arnolds Andrejs Sērdienis

LKOK nr.3/820

Sērdienis, Arnolds Andrejs


Virsleitnants 1. Latvijas neatkarības rotā.


* 1896. g. 10. oktobrī Liepājā.

+ 1942. g. 5. maijā izsūtījumā Vjatlagā.

[Apbedīts Vjatlāga 7. nometnes kapsētā.]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 12. martā pie Lašupītes muižas un 16. martā pie Jaunpils.



1941. g. 14. jūnijā deportēts uz Kirovas apgabalu, Vjatlagā nometni.


LKO 

SĒRDIENIS ARNOLDS ANDREJS Miķeļa dēls
Neatkarības rotas virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1896. g. 10. okt. Liepājā namsaimnieka ģimenē. Izglītojies komercskolā Pēterburgā.

1916. g. maijā iestājies Pāvila karaskolā, to beidzis 1916. g. 1. okt. Dienējis 243. Astrahaņas kājn. rezerves pulkā. 1917. g. jūl. pārcelts uz 9. Aizamūras robežsargu pulku Dienvidrietumu frontē. Piedalījies kaujās pret austriešiem. Rotas komandieris, podporučiks.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 28. janv. Liepājā, kopā ar Neatkarības rotu piedalījies visās kaujās Kurzemē un Zemgalē.

1919. g. 12. martā kaujā par Saldu S. ar savu nodaļu straujā triecienā izsita lieliniekus no Lašupites muižas nocietinājumiem, turklāt ieguva ložmetēju; 16. maijā pie Jaunpils ar savu nodaļu pielavījās Jaunpils muižai un, nenogaidīdams vispārējā uzbrukuma sākumu, iekaroja muižu, piespiezdams pretinieku panikā atkāpties.

1919. g. 20. martā iecelts par Dobeles komandantu. Bermontiešu uzbrukuma dienās kopā ar komandantūru atkāpies uz Rīgu un piedalījies tās aizstāvēšanā. 1920. g. janv. nosūtīts uz 1. Liepājas kājn. pulku, kā rotas komandieris piedalījies Latgales atbrīvošanā. Pēc brīvības cīņām mīnmetēju un ložmetēju komandas komandieris.

Atvaļināts 1923. g. 15. okt. Tirgotājs Liepājā, piešķirta jaunsaimn. Embūtes pag. Dēseles muižā. 1934-1940. g. Liepājas pilsētas domes Revīzijas komisijas loceklis. 1940-1941. g. dzīvojis Liepājā.

1941. g. 14. jūn. apcietināts, nosūtīts uz Vjatlaga nometni Kirovas apg. Lesnoje ciemā. Apsūdzēts pēc KPFSR KK 58-4, 58-13. Miris 1942. g. 5. maijā Vjatlaga. 7. nometnes lazaretē. Apbedīts 7. nometnes kapsētā.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :