L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/658: Kārlis Sīkais

LKOK nr.3/658

Sīkais, Kārlis


Telefonists 1. Latvijas neatkarības rotā.


* 1886. g. 25. oktobrī Skrīveros.

+ 1953. g. 22. septembrī

[]

Apbalvots par darbību 1919. g. 10. martā pie Saldus.

Sasniedza virsleitnanta dienesta pakāpi. No Kara resora piesavinājās lielāku naudas summu un aizbēga uz Urugvaju.



LKO 
JURA 

SĪKAIS KĀRLIS Jāņa dēls
Neatkarības rotas telefonists.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1886. g. 25. okt. Skrīveros. Izglītojies Jaunjelgavas pilsētas skolā. 1910. g. beidzis kursus Pēterburgā elektrotehnika specialitātē. Dzīvojis Rīgā. Rigas-Orlas dzelzceļa telegrāfa un telefona mehāniķis.

Krievu armijā iesaukts 1914. g., dienējis 13. inženieru pulkā. Piedalījies kaujās Polijas frontē, ievainots, apbalv. ar Jura krustu.

Latvijas armijās iestājies 1918. g. 20. dec. Rīgā. piedalījies Kalpaka bataljona cīņās kā telefona līniju mehāniķis.

1919. g. 10. martā pie Saldus S. devās pretinieka aizmugurē, pieslēdzās ienaidnieka telefona līnijai un noklausījās lielinieku kaujas rīkojumus. Lai kavētu kaujas gaitu, pretinieka pavēlniecības vārdā deva daļām pretējus rīkojumus, sniedza nepareizus ziņojumus par frontes stāvokli. Tā maldināja pretinieku, kavēja Saldus un Dobeles evakuāciju un novērsa papildspēku laicīgu pienākšanu.

Pēc Rīgas atbrīvošanas paaugst. par leitnantu, iecelts par karaspēka pārvaldes elektrības nodaļas priekšnieku. Līdz brīvības cīņu beigām piedalījies kaujās Latgales frontē, paaugst. par virsleitnantu.

Atvaļināts 1922. g., elektropreču rūpnieks savā uzņēmumā Rīgā. 1924. g. okt. atgriezies armijā, Kara būvniecības pārvaldes Rīgas būvgrupas darbvedis.

1927. g. beigās piesavinājies lielāku summu valsts naudas un aizbēdzis uz ārzemēm. Apmeties uz dzīvi Urugvajā, Montevideo, kur arī palicis līdz savai nāvei 1953. g. 22. sept.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :