L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/607: Arnolds Skrēbers

LKOK nr.3/607

Skrēbers, Arnolds


Kapteinis 6. Rīgas kājnieku pulkā.


* 1897. g. 17. septembrī Rīgā.

+ 1979. g. 13. decembrī Geneva, Šveicē.

[]

Apbalvots par 1919. g. 18. novembra cīņu pie Iecavas upes Jelgavas rajonā.





LKO 
SVAN  STAN 

SKRĒBERS ARNOLDS Ferdinanda dēls
6. Rīgas kājn. pulka kapteinis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1897. g. 7. sept. Rīgā.

1915. g. beidzis reālskolu un brīvprātīgi iestājies Krievu armijā. 1916. g. jūn. beidzis Pāvila karaskolu, dienējis Omskā. Pēc tam pārvietots uz 125. Kurskas kājn. pulku Karpatu frontē. 1917. g. janv. pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 2. Rīgas latv. strēln. pulku. Piedalījies kaujās, palicis armijā līdz 1917. g. okt. Paaugst. par poručiku. apbalv. ar Staņislava III ,šķ. Annas III šķ. ordeņiem.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 14. dec. Rīgā. Atsevišķās (Studentu) rotas sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem no Ventas krastiem cauri Rīgai līdz Latgalei. Paaugst. par kapteini, skaitot no 1919. g. 22. maija. 1919. g. okt. pārcelts uz 6. Rīgas kājn. pulku, kā rotas komandieris cīnījies pret bermontiešiem un lieliniekiem.

1919. g. 18. nov. pēc mūsu frontes pārraušanas pie Iecavas upes Jelgavas raj. S. saformēja no mežā izklīdušiem kareivjiem nodaļu un uzsāka ciņu ar uzbrūkošo pretinieku, likvidēja tā mēģinājumu apiet mūsu kreiso spārnu un noturējās līdz vakaram, kad ieradās palīgspēki.

1922. g. iecelts par Galvenā štāba priekšnieka adjutantu, 1924. g. 1. apr. piekomandēts Armijas komandiera štāba Apmācības daļai. Vienlaikus studējis tautsaimn. LU. 1927. g. pārgājis Valsts kancelejas dienestā. Ministru prezidenta sevišķu uzdevumu vecākais ierēdnis. Vada komandieris 5. Rīgas aizsargu pulkā. 1934-1939. g. Ārlietu ministrijas Preses nodaļas vadītājs. 1939. g. Latvijas sūtniecības padomnieks Briselē. Apbalv. ar Beļģijas Kroņa un Lietuvas Vitauta Lielā IV sķ. ordeņiem. Pēc sūtniecības Briselē likvidācijas devies uz Berlīni. 1941. g. otrajā pusē atgriezies Rīgā. Ģenerāldirektoru padomes kancelejas priekšnieks, no 1944. g. latv. leģionā.

Pēc Vācijas kapitulācijas bēgļu laivā aizbraucis uz Zviedriju. No 1949. g. Latvijas interešu aizstāvis Ženēvas starptautiskajā forumā. Miris Ženēvā 1979. g. 13. dec.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :