L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/458: Alfrēds Skudra

LKOK nr.3/458

Skudra, Alfrēds


Kapitāns 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā.


* 1892. g. 15. jūnijā Jelgavā.

+ 1941. g., vai velāk

[Citu ziņu nav.]

Apbalvots par 1916. g. 23. decembra cīņām Ložmetējkalna rajonā.



1941. g. 14. jūnijā deportēts. Tālāku ziņu nav.


LKO 
SVAN  STAN  VLAD 

SKUDRA ALFRĒDS Indriķa dēls
Bij. 7. Bauskas latv. strēln. pulka kapitāns.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1892. g. 15. jūn. Jelgavā. Beidzis vietējo reālskolu.

1914. g. aug. iestājies Nikolaja kara inženieru skolā, to beidzis 1915. g. maijā. Ieskaitīts 5. Sibīrijas sapieru bataljonā, piedalījies kaujās Rietumu frontē, ievainots. 1916. g. 1. janv. pārcelts uz 7. Bauskas latv. strēln. bataljonu, Mācību komandas priekšnieks, tad rotas komandieris. Piedalījies kaujās pie Bērzmentes martā, pie Ķekavas jūn. un jūl., kad atkal ievainots. Pēc izveseļošanās piedalījies kaujā pie Smārdes, tad iecelts par pulka sapieru komandas priekšnieku. Ziemassvētku kaujās smagi ievainots. Apbalv. ar Staņislava II, III šķ., Annas IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem. Ierindā atgriezies 1917. g. okt., pārcelts dienestā uz 12. armijas inženieru pārvaldi.

1916. g. 23. dec. Ložmetējkalna raj. S. veda savu sapieru komandu uzbrukumā vāciešu pozīcijām, pārrāva trīskāršus drāšu aizžogus un ielauzās vācu ierakumos, kur tika smagi ievainots. Aizsargāja pulka labo spārnu, piesaistīdams sev ienaidnieka uguni un lielā mērā atvieglodams pulka kaujas uzdevuma izpildi.

1918. g. apr. atgriezies Rīgā. kur saņemts gūstā un nosūtīts uz nometni Štrālzundē.

1918. g. dec. iestājies instruktoru rezervē, bet slimības dēļ bijis spiests palikt Rīgā, kur lielinieki S. arestējuši kā baltgvardu un ieslodzījuši cietumā. No tā atbrīvots 1919. g. 22. maijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 29. jūl. Vidzemes inženieru rotas komandieris. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem 9. un 10. okt. pie Numurmuižas, 10. nov. Daugavas forsēšanā.

1920. g. janv. iecelts par tehniskās nodaļas priekšnieku Armijas tehniskajā pārvaldē. 1921. g. jūn. nozīmēts par karaskolas inženieru kursa virsnieku. 1922. g. janv. pārcelts uz Sapieru bataljonu, no turienes uz 5. Cēsu kājn. pulku.

1922. g. 30. martā atvaļināts. Līdz 1924. g. robežapsardzes kontrolieris Neretā, tad iestājies policijā. Policijas uzraugs Bulduru stacijā.

1941. g. 14. jūn. kopā ar ģimeni deportēts uz Krieviju. 1941. g. 30. okt. Molotovas apg. tiesa piesprieda S. nāvessodu. Par sprieduma izpildi ziņu nav.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :