L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/1928: Arvīds Skurbe

LKOK nr.3/1928

Skurbe, Arvīds


Kapitāns 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā.


* 1888. g. 22. oktobrī Džūkstes-Pienavas pagastā.

+ 1972. g. 22. martā Hereford (Almēlijā), Lielbritānijā.

[Apbedīts Brookwood kapos, latviešu nodalījumā (Anglijā)]

Apbalvots par 1916. g. 19. augusta cīņām pie Smārdes.

Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu un 1929. g. 17. septembrī par pulkvedi.



LKO  TZO  AIZX 
SVAN  STAN  VLAD 
EERX 

SKURBE ARVĪDS Jāņa dēls
Bij. 4. Vidzemes latv. strēln. pulka štabskapitāns.

Ordenis piešķirts 1925. gadā

Dzimis 1888. g. 23. okt. Pētertāles pag.

Krievu armijā iestājies 1908. g., līdz 1. pasaules karam sasniedzis poručika pak. 1914.g. iedalīts 218. Gorbatovskas pulkā, ložmetēju komandas priekšnieks. Piedalījies kaujās Polijā, apbalv. ar Annas IV šķ., Staņislava III šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem. Ievainots galvā un rokā. Pēc izveseļošanās atkal piedalījies kaujās, sasniedzis štabskapitāna pak. 1915. g. maijā saindēts ar kaujas gāzēm. Pēc izveseļošanās iedalīts 4. Vidzemes latv. strēln. pulkā, piedalījies kaujās pie Smārdes un citur. Apbalv. ar Annas III šķ., Staņislava II šķ. ordeņiem. Saslimis ar malāriju, pārcelts uz Maskavu par kadetu rotas komandieri. Pēc lielinieku apvērsuma arestēts un atcelts no amata. Strādājis lopkautuvē Maskavā. 1920. g. atgriezies Latvijā.

1916. g. aug. Smārdes raj., kad vācieši izsita no ierakumiem krievu rotu, S. ar savu pulku devās pretuzbrukumā, atjaunoja stāvokli, atsita vāciešu uzbrukumu un turpmākajā triecienā izsita tos no ierakumiem, kurus bez rezervēm noturēja 2 dienas, tā dodot iepēju citām daļām virzīties uz priekšu un ieņemt taktiski izdevīgas pozīcijas.

Latvijas armijā iestājies 1920. g. 8. jūn., Aviācijas diviziona komandiera palīgs. Paaugst. par pulkvedi-leitnantu. 1929. g. Aviācijas pulka komandieris, pulkvedis. 1935. g. beidzis kara akadēmiskos vecāko virsnieku kursus. No 1935. g. 31. aug. Aviācijas pulka aviācijas kursu priekšnieks. 1936-1939. g. Tehniskās divīzijas intendants, tad devies pensijā. Apbalv. ar TZO III, IV šķ., Aizsargu Nopelnu krustu, Čehoslovakijas Baltās Lauvas ordeņa IV šķ., Igaunijas Ērgļa krustu, Lietuvas Neatkarības 10 gadu jubilejas medaļu.

2. pasaules kara laikā iesaukts latv. leģionā, nozīmēts par Rīgas kara apr. priekšnieku. Šajā amatā līdz 1944. g., kad devies uz Vāciju. Pēc kapitulācijas gūstekņu nometnē Cēdelheimā, Beļģijā. Vēlāk dzīvojis bēgļu nometnē Vācijā, Grēvenē. 1947. g. izceļojis uz Angliju, rosīgs sabiedrisks darbinieks, No 1948. g. "Daugavas Vanagu" fonda priekšsēdētājs. Ilgus gadus Mančesteras latv. evaņģēliski luteriskās draudzes vecākais. 10 gadus Latv. nacionālās padomes loceklis. Mūža pēdējos gadus aizvadījis latv. mājā Almēlijā. Miris 1972. g. 22. martā. Apbedīts Brukvudas latv. kapos.

Papildinformācija:

ET: Arwids Skurbe (Lennuväe rüg ülem) apbalvots ar Kotkarist III šķ. (04.08.1932)


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :