L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/333: Pēteris Artūrs Spuļģe-Spuļģis

LKOK nr.3/333

Spuļģe-Spuļģis, Pēteris Artūrs


Kapteinis 4. Valmieras kājnieku pulkā.


* 1896. g. 22. augustā Dignājas pagastā.

+ 1922. g. 1. janvārī Rēzeknē izdarīja pašnāvību.

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par cīņām 1920. g. 13. jūnija naktī pie Scerokinas, Pjerlas, Taldovas un Stjanševas ciemiem Latgalē.





LKO 
STAN 
FRLH 

SPUĻGE-SPUĻGIS PĒTERIS ARTŪRS Bērtuļa dēls
4. Valmieras kājn. pulka kapteinis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1896. g, 22. jūl. Dignājas pag. zemtura ģimenē. Beidzis Jēkabpils tirdzniecības skolu.

1915. g. iestājies karadienestā 2. Rīgas latv. strēln. bataljonā. Piedalījies pirmajās strēln. cīņās. 1916. g. beidzis Kijevas praporščiku skolu un kā virsnieks turpinājis dienestu savā pulkā. Apbalv. ar Staņislava ordeņa III šķ. Krievu armijai sabrūkot, kopā ar pulku devies uz Krieviju.

1919. g. 7. jūn. pārnācis uz Latvijas armiju un brīvprātīgi iestājies 4. Valmieras kājn. pulkā kā jaunākais virsnieks. Piedalījies visās pulka kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem, vienmēr izrādījis izcilu varonību, īpašu drosmi parādījis Jenas korpusa atsišanā 19. okt. pie Jaunjelgavas, kur S.-S. vadītā rota cīnījās pret pārspēku pirmajās līnijās. Par kauju nopelniem paaugst. par kapteini, skaitot no 1919. g. 15. jūn.

1920. g. naktī uz 13. jūn. Latgalē S.-S., vadīdams pastiprinātu izlūku vienību, ienaidnieka nepamanīts forsēja Zilupi pie Batuļinas sādžas un izsita lielinieku bataljonu no Scerokinas sādžas, pēc tam padzina pretinieka nodaļas no Pjerlas un Taldovas un pie Stjanševas sādžas ielenca lielinieku bateriju. Neskatoties uz ārkārtīgi sīvu pretestību, piespieda bateriju apklust un saņēma to gūstā.

1920. g. apbalv. ar Francijas Goda Leģiona ordeni. Pēc brīvības cīņām dienējis 9. Rēzeknes kājn. pulkā. 1922. g. 1. janv. nezināmu iemeslu dēļ nošāvies. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :