L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/618: Sergejs Staprāns

LKOK nr.3/618

Staprāns, Sergejs


Leitnants 5. Cēsu kājnieku pulkā.


* 1896. g. 5. novembrī Kolkas ciemā.

+ 1951. g. 25. septembrī Buenos Airesā, Arģentīnā.

[]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 13. novembrī pie Iecavas skolas.

Paaugstināts par virsleitnantu. 1929. gadā aizbrauca uz Dienvidameriku.



LKO 

STAPRĀNS SERGEJS Jāņa dēls
5. Cēsu kājn. pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1896. g. 5. nov. Dundagas pag. Beidzis Ventspils reālskolu, pēc tam studējis komercinstitūtā Maskavā.

Krievu armijā iesaukts 1916. g., iestājies Aleksandra karaskolā. No 1917. g. marta dienējis Rezerves latv. strēln. pulkā, deleģēts Latv. strēln. pulku deputātu padomē, kur darbojies arī izpildkomitejā. Iecelts par sakaru komandas priekšnieka palīgu 1. Daugavgrīvas latv. strēln. pulkā. 1917. g. beigās demobilizēts slimības dēļ. Devies uz Maskavu, kur pulkveža Brieža vadībā darbojies pretlielinieciskajā B. Savinkova organizācijā, kaujas un izlūkošanas daļās.

Latvijā atgriezies 1919. g. janv., organizējis partizānus Talsu un Tukuma apr. Febr. arestēts un vests tiesāšanai uz Rīgu. Ceļā atbruņojis pavadoņus un bēdzis. 1919. g. martā devies pāri frontei.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 26. martā. Liepājā noorganizējis kontroles un informācijas nodaļu. Liepājas puča laikā S. vadībā tika veikta "ministru prezidenta" A. Niedras nolaupīšana. Maijā ar kuģi ieradies Ziemeļvidzemē, iedalīts 5. Cēsu kājn. pulka jātnieku izlūkos. Piedalījies Cēsu kaujās. 30. jūn. kritis vācu gūstā, kur atradies līdz pamiera noslēgšanai. Pēc atgriešanās no tā noorganizējis 5. Cēsu kājn. pulka velosipēdistu rotu, ko vadījis kaujās pret bermontiešiem. Piedalījies nakts uzbrukumā pie Misas 11. nov., kaujās par Iecavas skolu kontuzēts: pie Tetelmindes atņēmis ienaidniekam bruņuautomobili (vēlākais "Tālivaldis"). 1920. g. 5. febr. paaugst. par virsleitnantu.

1919. g. 13. nov. kaujā par Iecavas skolu 10 km dziļi ienaidnieka aizmugurē S., personiski vadīdams savus karavīrus uzbrukumā daudzkārt stiprākam ienaidniekam, izsita to no skolas, saņēma gūstekņus, ieguva 3 ložmetējus, zirgus, ratus u.c. karamaleriālus. Pats tika kontuzēts, bet palika ierindā. Kaujaslaukā krita 54 ienaidnieki.

1920. g. sākumā pārgājis uz aviācijas daļām, kļuvis par lidotāju.

Atvaļināts 1921. g. janv. Uzrakstījis savas karalaika atmiņas "Caur Krievijas tumsu pie Latvijas saules". Kādu laiku studējis tautsaimn. LU, darbojies tirdzniecībā, organizējis vairākas akciju sabiedrības Rīgā.

1929. g. aizbraucis uz Dienvidameriku. Vispirms apceļojis latv. kolonijas Brazīlijā, pēc tam apmeties uz dzīvi Arģentīnā, Buenosairesā. Tur izdevis laikrakstu, žurnālists. Savus rakstus piesūtījis arī Latvijas presei. Miris Arģentīnā 1951. g. 25. sept.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :